|
[Jan. 10th, 2019|05:43 pm] |
vēl priesteris teica, ka vajag darbiņu darīt tā, ka citi cilvēki, to redzot, sāk slavēt Dievu. piemēram, sētnieks labi notīrījis ielu, un garāmgājējs saka - paldies Dievam, ka iela ir notīrīta. vai arī, varbūt, kā manā gadījumā, es 5 mēnešus nesūtu scenāriju un kavējas filmas pabeigšana, un tad es beidzot aizsūtu, un filmas ražotāji saka - paldies Dievam, ka beidzot atsūtīja? |
|
|
Comments: |
Es parasti saku, paldies, ka mums ir cilvéki, kas ir sétnieki.
Man tā, starp citu, arvien sanāk, ja nonāku situācijā, kur kaut kas ir skaisti vai labi vai kārtīgi padarīts, vai vienkārši skaists vai labs vai kārtīgs, ka sev prātā saku "Paldies Dieviņ!", kā tādu tīri automātisku atbildes reakciju, klusu eksklamāciju apziņā, tīri dēļ tādas "šis ir labs/labi' pateicības un svētības sajūtas piesātinājuma. Tāpēc ļoti piekrītami.
es nezinu vai es piekrītu, jo šis ir "kristīgās kultūras" līmenis, kurš mani neinteresē. mani interesē laikmetīgā māksla
Dunno, es tam parasti nepieeju prātā nekā "kristīgi", vienkārši pārņem pateicības sajūta, un tā kā gribas viņu kaut kur likt, uzmetu vārdam "Dievs", kam it kā jāapzīmē labumu un mīlestību. | |