Man tā, starp citu, arvien sanāk, ja nonāku situācijā, kur kaut kas ir skaisti vai labi vai kārtīgi padarīts, vai vienkārši skaists vai labs vai kārtīgs, ka sev prātā saku "Paldies Dieviņ!", kā tādu tīri automātisku atbildes reakciju, klusu eksklamāciju apziņā, tīri dēļ tādas "šis ir labs/labi' pateicības un svētības sajūtas piesātinājuma. Tāpēc ļoti piekrītami.

(Reply to this) (Thread)

es nezinu vai es piekrītu, jo šis ir "kristīgās kultūras" līmenis, kurš mani neinteresē. mani interesē laikmetīgā māksla

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dunno, es tam parasti nepieeju prātā nekā "kristīgi", vienkārši pārņem pateicības sajūta, un tā kā gribas viņu kaut kur likt, uzmetu vārdam "Dievs", kam it kā jāapzīmē labumu un mīlestību.

(Reply to this) (Parent)