Varbūt tu pamodies no viena sapņa citā sapnī?

(Reply to this) (Thread)

es konkrēti neesmu pamodusies

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt tas ir labi? Tu gribi būt vot tā kā tas tur cilvēks, kas izskatās pamodies, bet varbūt viņš ir pamodies no nepatīkama sapņa patīkamākā un tas pievelk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod bet man nešķiet ka tu saproti šī ieraksta tematu un ka tev būtu kaut kāda pieredze vai interese par garīgajiem meklējumiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev ir taisnība, bet kas? Kas tad man ir?

(Reply to this) (Parent)

es nezinu, vai tā bija pamošanās, bet kaut ko uz to pusi esmu piedzīvojusi. tā ilga dažas dienas vai dažas nedēļas, bet pēc tam pārgāja. es gribētu atkal tur būt. mēģinu, bet nesanāk. kaut gan man ir tāda teorija, ka tā patiesībā, ir pārgājusi tikai daļēji, jo ir lietas, kas pēc tām dažam dienām vai dažām nedēļām ir mainījušās pilnībā.
jā, es saprotu, ka tas izkalusās nereāli un droši vien ari iedomīgi. es domāju, ka man bija nedaudz iztraucēts miegs.

(Reply to this) (Thread)

pastāsti sīkāk to sajūtu

pamošanos var pieredzēt arī ar psihedēliskajām narkotikām vai extrēmos emocionālos stāvoklos bet tad tas parasti ir īslaicīgi

es zinu vienu dzheku kas ieraudzīja un nobijās un tipa vairs negrib dzīvot jo nekam nav jēgas, jo nesagatavotiem prātiem tā ir bīstama informācija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es to piedzīvoju psihoterapijā. sauksim tos par extremāliem emocionāliem apstākļiem. piedzīvotais grūti padodas aprakstīšanai, jo sanāk vienas vienīgas banalitātes. nu tur - viss ir viens, vienots utt. kad es par to mēģinu domāt, tas tas drīzāk atgādina kaut kādas organiskas formas. es to iztēlojos kā koku. toreiz es biju vienlaicīgi gan viss koks, gan viens maziņš fragmentiņš - lapa, skabarga vai molekula. es pilnīgi normāli uztvēru sevi kā atsevišķu būtni, bet kaut kā vienlaicīgi arī iekļāvos tajā visā "kokā". emocijas jutu, bet tās savā ziņā nebija tik svarīgas. un vēl tur bija tāda īpatnēja laika uztvere. pagātne, tagadne, nākonte īsti nedarbojās. tās bija tikai kā jēdzieni. Laiks arī bija kā koks, kurš ir viss pilnīgs un gatavs, tomēr turpina tapt.

(Reply to this) (Parent)

dzīvot gribu, no pieredzētā nebaidos, drīzāk ilgojot tajā stāvoklī atkal nokļūt. tajā pašā laikā saptotu, ka tas jau ir, tikai es to netveru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas ir tas

palasi www.nekasnavnoticis.lv

domāju, ka pastāvīgu eksistenci tajā, kas nav tikai prāta zināšana bet reāla redzēšana, var sasniegt tikai ar pastāvīgu praksi. citiem cilvēkiem ir jasper ļoti mazs solis, bet citiem, kas dzīvo lielās psiholoģiskās ciešanās, ceļš ir ilgs un grūts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, es palasīšu.
Bet vēl ir tā, ka kopš tā gadījuma, man nešķiet svarīgi par katru cenu tajā stāvoklī būt. Tā ir tikai tāda nobīde realitātes uztverē. Bez tās var mierīgi dzīvot. Jā, tajā stāvoklī it kā bija mierīgāk, bet dzīve ar parastu uztveri nav mazvērtīgāka vai sliktāka. Sāpīgāka varbūt, bet citādi tā ir tik pat dievišķa un vērīga. tas pats "koks" vien ir.

(Reply to this) (Parent)