visi jautājumi, kurus kāds uzdod, viņš uzdod pirmkārt pats sev. un ar padomiem tas pats. par to, kas ir labs un kas nē, ir pārāk daudz ilūziju, jo kad jēzu kāds nosauca par labu, viņš atbildēja - kāpēc tu mani sauc par labu, jo neviens nav labs, tikai dievs. kā tu domā, ko viņš ar to domāja? nesaku, ka nav labu cilvēku, bet kā tu to savienotu ar šiem jēzus vārdiem, ka neviens nav labs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es to saprotu kā labais vispārākajā pilnīguma pakāpē. Tāds, kurā nav nošķīruma starp labo un ļauno, jo jebkas ļaunais ir variēta greiza projekcija no labā (kā spogulis, kā fotogrāfija, kas ataino, kopē, bet tomēr nedzīvi un neprecīzi, reizēm pat ļoti deformēti).

Gan jaunā, gan vecā Derība ir par cilvēka salīdzināšanos ar absolūti labo, kas gan vecajā bijusi iespējama tikai praviešiem vai absolūti pazemīgajiem, bet jaunajā - caur Kristu, kurš miesā nācis, lai arī dievišķs, tomēr dēļ tā būdams daļēji nepilnīgs, jo pats arī zina un neslēpj no mācekļiem, šādi viņus samulsinot, jo katrs no viņiem jūt savu niecību pat salīdzinoties ar viņu, par nepilnīgo sevi atzīstošu.

(Reply to this) (Parent)

nu saskaņā ar B interpretāciju, kas man ir tuvākā, J šos vārdus teica tāpēc, ka viņš manīja jautājuma uzdevēja liekulību, ka viņš grib pielīst un parādīt, ka viņš ir gan bagāts bet goddevīgs un patiesi meklē Dieva valstību un grib sadzirdēt par to uzslavu.

(Reply to this) (Parent)