|
Jul. 2nd, 2011|12:14 am |
Es to saprotu kā labais vispārākajā pilnīguma pakāpē. Tāds, kurā nav nošķīruma starp labo un ļauno, jo jebkas ļaunais ir variēta greiza projekcija no labā (kā spogulis, kā fotogrāfija, kas ataino, kopē, bet tomēr nedzīvi un neprecīzi, reizēm pat ļoti deformēti).
Gan jaunā, gan vecā Derība ir par cilvēka salīdzināšanos ar absolūti labo, kas gan vecajā bijusi iespējama tikai praviešiem vai absolūti pazemīgajiem, bet jaunajā - caur Kristu, kurš miesā nācis, lai arī dievišķs, tomēr dēļ tā būdams daļēji nepilnīgs, jo pats arī zina un neslēpj no mācekļiem, šādi viņus samulsinot, jo katrs no viņiem jūt savu niecību pat salīdzinoties ar viņu, par nepilnīgo sevi atzīstošu. |
|