Telpas · elpa


jūtu, ka tas vienkārši ir jādara

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *
jāpārraksta daži teksta fragmenti
hehe
kāds no jums ir izlasījis šo? Varbūt kādam ir doma to darīt? Varu aizdot izlasīt, daudz ko jau esmu sasvītrojis hehe

Dzīvē nemēdz būt kļūdas, tajā ir tikai mācībstundas. Tāda lieta kā negatīva pieredze nemaz neeksistē. Pastāv tikai iespēja augt, mācīties un turpināt virzīties tālāk pa sevis pilnveidošanas ceļu. Cīņas un šķēršļu pārvarēšana cilvēku norūda. Pat sāpes var būt lielisks skolotājs.

Šis tas šķiet pilnīgi pašsaprotams, bet kaut ko tomēr uzreiz prāts nepieņem. Varbūt nepieņems vispār, varbūt nemaz nevajag (par to negatīvās pieredzes neeksistēšanu).

Lai sāpes pārvarētu, tās vispirms nepieciešams izbaudīt ... kā gan tu spētu izjust prieku par nokļūšanu kalna virsotnē, ja nebūtu pabijis viszemākajā ielejā?
(atmiņā miglaina doma, ka agrāk jau esmu dzirdējis līdzīgus salīdzinājumus, arī pats meģināju dažus izgudrot)

Pārvarēšana nav aizmiršana.

Sākot ar šovakaru aizmirsti to, kas bijis. Uzdrīksties iztēloties, ka esi kas vairāk par pašreizējo apstākļu summu.

Pag, nevajag aizmirst visu jauko un skaisto, kas ar tevi noticis :)


* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 5. Janvāris 2011, 10:37, [info]kontrasts commented:
Sveiki.
Šo ne, bet pirms laika aizrāva tāda "Klusums runā", Tolle. Bija pat mazliet sāpīgi lasīt to visu tur rakstīto, jo lielākajā mērā piekritu, bet godīgi izvērtējot, nācās atzīt, ka nedaru ne uz to pusi. Tāda divkosība sevī, kaut gan ar vislabākajiem nodomiem. Nu ja.
Piemēram: "Tāda lieta kā negatīva pieredze nemaz neeksistē. Pastāv tikai iespēja augt, mācīties un turpināt virzīties tālāk pa sevis pilnveidošanas ceļu. Cīņas un šķēršļu pārvarēšana cilvēku norūda." Skaisti, sirdī stīgas saraujas, kaut kas notiek. Toties tikai uz papīra. Vismaz man tā- tik papīrīgi. Jo vakar es piktojos, bļāvu, zemojos, alojos un ne miņas no vieduma. Un arī šodien man nav pieejama vārdu un darbu savienošanās.
Kā tad sanāk- skaists piedzīvojums lasot, tikai?
Ja vari, padalies mazliet, kā ir Tev? Vai priecājies par... pat nezinu- sāpīgo?
Es priecāšos par kādu atbildi un, kolīdz būs brīvāks brīdis, lūkošos tālēs... domu.
[User Picture]
On 5. Janvāris 2011, 16:09, [info]david replied:
sveiki ;)

Vislabākajos nodomos nevar būt divkosības. Vien gribasspēka trūkums, lai tos realizētu. Šobrīd trūkst, bet var to iegūt, jātrenē.
"vārdu un darbu savienošanās" man arī nenotiek. Maz daru. Bet neesmu arī galīgs juceklis. Ļoti reti kurš ir absolūts juceklis nepārtraukti.
Vien tagad esmu nokļuvis pie pārliecinošākiem un viedākiem vārdiem.
Tas noteikti nav skaists piedzīvojums. Sāpīgais ir - vēl vairāk atklājas mani trūkumi. Sāku vairāk izprast, kur kļūdos. Priecājos, ka redzu, ka mainīšanās, attīstīšanās ir iespējama.
Bet arī šādi tas ir mazāk sāpīgi nekā turpināt kā līdz šim.
Mērķis nav iegūt viedumu, bet spēju sevi vadīt, spēku, mieru, nebeidzamu dzīvesprieku...
Tava vakardienas piktošanās un viss pārējais ir vēl viena mācībstunda, vēl viena iespēja. Vai no tās kaut ko iemācījies? Ja jā, tātad tas bija nepieciešams tieši tobrīd. Ja neko neiemācījies - tad varbūt nākamreiz zināsi, ka tas nepalīdzēs un bez tā visa pat spēsi iztikt.
Atvaino, cenšos daudz ko izprātot

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry