Telpas · elpa

Sveiki.
Šo ne, bet pirms laika aizrāva tāda "Klusums runā", Tolle. Bija pat mazliet sāpīgi lasīt to visu tur rakstīto, jo lielākajā mērā piekritu, bet godīgi izvērtējot, nācās atzīt, ka nedaru ne uz to pusi. Tāda divkosība sevī, kaut gan ar vislabākajiem nodomiem. Nu ja.
Piemēram: "Tāda lieta kā negatīva pieredze nemaz neeksistē. Pastāv tikai iespēja augt, mācīties un turpināt virzīties tālāk pa sevis pilnveidošanas ceļu. Cīņas un šķēršļu pārvarēšana cilvēku norūda." Skaisti, sirdī stīgas saraujas, kaut kas notiek. Toties tikai uz papīra. Vismaz man tā- tik papīrīgi. Jo vakar es piktojos, bļāvu, zemojos, alojos un ne miņas no vieduma. Un arī šodien man nav pieejama vārdu un darbu savienošanās.
Kā tad sanāk- skaists piedzīvojums lasot, tikai?
Ja vari, padalies mazliet, kā ir Tev? Vai priecājies par... pat nezinu- sāpīgo?
Es priecāšos par kādu atbildi un, kolīdz būs brīvāks brīdis, lūkošos tālēs... domu.