Vislabākajos nodomos nevar būt divkosības. Vien gribasspēka trūkums, lai tos realizētu. Šobrīd trūkst, bet var to iegūt, jātrenē.
"vārdu un darbu savienošanās" man arī nenotiek. Maz daru. Bet neesmu arī galīgs juceklis. Ļoti reti kurš ir absolūts juceklis nepārtraukti.
Vien tagad esmu nokļuvis pie pārliecinošākiem un viedākiem vārdiem.
Tas noteikti nav skaists piedzīvojums. Sāpīgais ir - vēl vairāk atklājas mani trūkumi. Sāku vairāk izprast, kur kļūdos. Priecājos, ka redzu, ka mainīšanās, attīstīšanās ir iespējama.
Bet arī šādi tas ir mazāk sāpīgi nekā turpināt kā līdz šim.
Mērķis nav iegūt viedumu, bet spēju sevi vadīt, spēku, mieru, nebeidzamu dzīvesprieku...
Tava vakardienas piktošanās un viss pārējais ir vēl viena mācībstunda, vēl viena iespēja. Vai no tās kaut ko iemācījies? Ja jā, tātad tas bija nepieciešams tieši tobrīd. Ja neko neiemācījies - tad varbūt nākamreiz zināsi, ka tas nepalīdzēs un bez tā visa pat spēsi iztikt.
Atvaino, cenšos daudz ko izprātot