bezmiegs nav atrisinājums, - es saku, a filma vienalga jau otro stundu kā netrūkst. visādi morālie. atmiņas. vecā mīlestība, platoniskās, tā arī nedzimušās - embrionālās. parādi. veselība. kaimiņš aiz sienas kaut arī klusu, tomēr atkal jau spēlē savu gopņiku transa vienīgo kaseti (om! - mieru, sapratni, iejūtību!). protams, te vēl bads klusiņām sāk pa iekšām čabināties, bet pa prātu - dies zina, kā tur aizķērušies vecu draudzību fragmenti. viens uzpeldējis, īpaši izbrīnīja. lūk, zvana vecais lāga g. un vainīgi lamzīgā balsī saka, ka kavēšoties, jo pērkot draudzenei kurpes, bet viņa vēl tā īsti nevarot izvēlēties. cik tas gadus atpakaļ bija? piecus? sešus? visus septiņus? un ne mums tur kāda svarīga tikšanās bija nolikta, ne tās kurpes man vēlāk tika rādītas, ne es kādus citus būtiskus iemeslus varu iedomāties, kādēļ lai šāds fails manī būtu noglabāts un tieši naktī uz 2006. gada 7. janvāri tiktu aktivizēts. dažreiz ir dzirdēts, ka strēmainās situācijās, kad kaulainā pēc tevis grābstās, gar acīm trakotā ātrumā nozibot visa dzīve. izklausās gluži kā pēc zibenīga bezmiega pirms lielās guļas. labs i, iešu vēlreiz pamēģināt...