"mēs viņu lencām visu vecgada vakariņu laiku, un kate centās ievadīt sarunu par iespējamajām sadarbības formām nākamā projekta ietvaros vēl koncerta starplaikā pirms tām. a tu ierodies piecpadsmit minūtes pēc pusnakts, nokrītot kā no zila gaisa un paģērējot šampanieti, kura vietā izrauni stakanu poļu šņabja "zubrovka", un HEIJĀ - rīt iesi ar viņu vakariņās? jō, man! tas nekas, ka jums tur vairāk nekā 30 gadu starpība. vari turēt viņu rokas stiepiena attālumā, bet vaļā gan nelaid NE PA KAM. ka es tev SAKU, ej tais vakariņās un nespurojies! mūsu visu dēļ! tu tak zini, ko par viņu runā - sēž uz naudas maisiem un ir pie dalīšanas. nav tādas instances, kurā nebūtu viņu iebīdījuši padomē. es tev saku vēlreiz - MŪSU VISU DĒĻ!", - telefonā dzirdama neganti aizsmakusi balss, kas esot iegūta, aizbēgot no augstās sabiedrības viesībām uz pamestā mājā rīkotu frīku-gīku-hudožņiku tusiņu, lai līdz rīta gaiļiem dejotu ar kādu piecpadsmit gadus jaunāku pikseļfakeri-dizaineri no amsterdamas, kurš esot bijis - nē, vēl joprojām esot - neganti labs gultā. "a, atgriežoties pie tēmas, runājāt par ko jūs ar viņu tonakt? arī lasot vilhelma šmita lebensphilosophie? nu, tad jau tā prasti viņu pasūtīt nemaz i vairs nevari... ja reiz ar inteliģenci šarmēji."