hipopotama pieraksti

Domāšana

daria

13.1.17 20:23

Šodien piefiksēju, kā man un vienai manai kursabiedrenei atšķiras pieeja problēmām.

Uzdevums diezgan vienkāršs, programmēšana. Viņas programma karas augšā, es skatos, eju cauri. Saku: skat, Tev setteris ir tāds, ko Tu vari izmantot tikai vienā gadījumā, bet ir skaidrs, ka viņš tiks izmantots arī citos. Iespējams, ka kļūda rodas tieši tur. Un Tavs masīvu palielinātājs arī ir tāds, kas jāpārveido un nepieciešamās izmaiņas nav triviālas. Viņa apdomājas - jā, sak, taisnība. Bet davai, vispirms tiksim galā ar šitām problēmām (masīvā netiek inicializēti visi elementi), pēc tam es sakārtošu šitos.

Es tādos gadījumos vispirms sakārtoju to, kas ir fundamentāli nepareizs, jo pastāv ļoti liela iespēja, ka tieši tur arī ir radusies kļūda. Viņa vispirms grib saprast, kas ir tā kļūda, izlabot to un tad sakārtot fundamentus. Viņa, iespējams, iemācās vairāk kā es. No otras puses, kāpēc gan es gribētu sakārtot lietas, par kurām es zinu, ka man viņas tik un tā jāmet ārā? Manā prioritāšu sarakstā tas uzreiz noslīd ļoti zemu.

Interesantas tādas atšķirības.

• Tags:
  mācos

• 4
• Nu nu?

• smejmoon

  14.1.17 12:33

  

  Ar laiku izveidosies balanss starp stratēģiski svarīgo un steidzamo. Starp idejām un paveicamo.
  Kā arī kad piekārto sīkumus, lielās lietas labāk redzamas.
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • daria

    15.1.17 02:23

    

    Nuja, taapeec man likaas, ka vispirms sakaartot setteri ir svariigaak, jo tad nav jaaveic n-tie error-checkingi visaas metodees, kas setteri izsauc. Bet nu smadzenes dazhaadi iekaartotas. Man likaas interesanti.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• smille

  14.1.17 13:46

  

  Man gribējās rakstīt, ka es laikam domāju tāpat kā tu. Drīzāk ar domu, ka diez vai atradīšu THE problēmu, ja n lietas nav pareizas. No viņas teiktā sanāk, ka viņa ir pārliecināta, ka tevis norādītie nav problēmu iemesli.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • daria

    14.1.17 20:03

    

    Nee, tur vairāk par to, ka viņai nav pareizi uztaisītas divas pamatmetodes, kas nozīmē error-checking visās pārējās vietās, kur tās metodes tiek izsauktas. Viņa saprot, ka tas būs jāmaina (un ka tas rada daudz iespēju potenciālajām kļūdām - kļūdu vieglāk pamanīt, ja kods ir īss un lasāms), bet vispirms grib sataisīt, lai strādā ielāpu versija.
    
    Manā prātā tas ir tā, it kā būtu 20 lapu teksts, no kura būs jāpublicē 2 lapas; un Tu nevis saīsini uz 2 lapām un tad rediģē, bet vispirms izrediģē un tad īsini. Un tad atkal rediģē, jo īsināšana nojauc iepriekšējo redakciju.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais