Tad, kad uznāk īdēšanas lēkmes par (ne)skriešanu, visu laiku mēģinu sev atgādināt - 5km ir vairāk, nekā 0. Tas ir labāk, nekā nekas - vienmēr. Nu, un nevaru noskriet šodien, noskriešu rīt. Nevarēšu noskriet, noairēšu. Galvenais ir turpināt darīt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zimbabveEs ar kaut kā līdzīgi cenšos darīt. Plāni par ātrumu galīgi izgāzās, tad nu sev stāstu, ka labāk ir kaut vai lēni, bet tomēr skriet:) Ja netiek uz citiem treniņiem, kaut vai istabā izlēkāt pēc kaut kāda jūtjūbes video utt.- dariaNjā, galvenais sevi ir paspiest mazliet pāri 'negribas/nevaru' robežai. Tā jau viņas pabīdās, bet ehhhh.