hipopotama pieraksti

pēdējā laikā esmu tiiiik nogurusi, ka nevaru saprast: skriet to Mātes dienas pusīti vai tomēr ne. Sisītis.

Jau otro reizi, skrienot Bridle Trails, griezos apkārt, jo satikos ar suni. Sisītis.
Visi taču zina, ka моя собака не кусается.
Oh well.

Kad nopietnie cilvēki skrien 30km, 50km vai 50 jūdžu distances, tad mazie tipinātāji var uzvarēt pusmaratonus. Ļoti skaisti skati un milzīgs pretvējš.

Tad, kad uznāk īdēšanas lēkmes par (ne)skriešanu, visu laiku mēģinu sev atgādināt - 5km ir vairāk, nekā 0. Tas ir labāk, nekā nekas - vienmēr. Nu, un nevaru noskriet šodien, noskriešu rīt. Nevarēšu noskriet, noairēšu. Galvenais ir turpināt darīt.

http://en.wikipedia.org/wiki/The_Black_Swan_(2007_book)


Un vēl es dzeru vīnu
Abi bērni guļ
Vīrs nenāk mājās
Jau kuro dienu

T.i., nāk vēlu, nolikt abus vienai gulēt ir grūtāk, vainoju karstumu. Bet šodien E paēda, atbīdīja škīvi un teica: "Paldīs vakaniņu!"
Kūst mana sirds, kūst.
Ak, un no rīta dabūju izskriet, tagad acis pašas ciet līp.

Noskrēju. Mazliet ātrāk kā pag.nedēļā - šoreiz čipa laiks 2:10, bet nu trase arī krietni plakanāka. Ļoti jutu laika maiņu, īpaši tādēļ, ka E piecēlās jau 4:30 un nebija noliekama, bet Miķ ir atgriezies pie ēšanas ik pa 1,5h. Oh well. 3 pusmaratoni kopš Miķ piedzimšanas - t.i., 3 pusītes jau šogad nav slikti. Nākamo gan skriešu uz ātrumu, tātad līdz tam paies kāds brītiņš. Jāpameklē, kas notiek rudenī.

Noskrēju, sasodīti lēni. 2:15. Bet nu noskrēju, nestājos pat uz kalniem, lēnām, lēnām. Sajūta laba. Mans trešais mātes dienas pusmaratons.

Ja es gribu piedalīties augusta 24h, man ir vismaz dažas reizes jāizbrauc ar mtb. Jāsaņemas un jābeidz būt sisītim.
Citādi piedalīsies P un es varēšu kopt bērnus.

Vēl arī jāatrod komanda. Būtu labi pieslieties Barijam un Sūzanai, jo viņus, man liekas, es varētu paciest tās 24h un viņi nav pārāk stipri/ātri - es nedzītu sevi kompleksos. Skrienot es būtu ātrāka droši vien, bet es varētu lasīt karti, tas mani palēninātu. Un pagarinātu mūsu kopējo distanci :D Tikai tai riteņošanai jātiek pāri. Sūzana gan saka, ka viņa arī esot sisītis, bet nedomāju, ka vēl kāds var tik ļoti iemīzt. Par to domāšu, kad atbrauksim no Latvijas.

Ahilejs sasilst pie 4.-5.km. Ceļi izskrienot jūtas brīnišķīgi, varbūt tomēr nenomiršu, maijā skrienot divas pusītes ar nedēļas atšķirību.

Sestdien skriešu 4.5 jūdzes, svētdien - pusmaratonu.
Gatava ne vella neesmu, bet šonedēļ neko citu neskriešu, pirms sacensībām jāatpūšas, hahahaha. Un jāēd daudz košer cepumiņu. Šķiet, ka Maniševicu ģimenes ienākumi šajos mēnešos ir auguši dubultīgi.

Labajai kājai ir sākusi sāpēt Ahileja cīpsla (tā šķiet), pēc visas tās skriešanas būs kaut kā jāsaved kārtībā. Jāatsāk arī iet uz jogu - trešdienās, kamēr E dārziņā, Miķeli varu nodot sporta zāles bērnkopju rokās. Tikai jāsaņemas.
Ar citām mammām organizējamies arī Mommy and Me jogai. Lai gan tās parasti ir ar nerāpotājiem, man labāk patiktu, ja to varētu darīt kopā ar E, atstājot Miķeli P. Tas būtu tāds mūsu, meiteņu, pasākums, citādi man šķiet, ka viņai pietrūkst divatnes ar mani - reizēm viņa prasa, lai es viņu paturu kā bēbīti un parunājos par dienas notikumiem. Mans mazais, nešpetnais vikings.

2,5 stundas mezhaa. Diezgan sarezhgjiita orienteeshanaas, tagad uz kaajaam zilumi. Bija jautri. Domaaju, ka shejienieshiem, kuri pieradushi pie parku orienteeshanaas, shis naaca kaa shoks. Nospljauties un doties aaraa no mezha bija ljoti vilinosha iespeeja - it iipashi taapeec, ka ir jau lielisks attaisnojums (nu, tur veeders traucee un taa), bet tomeer sanjeemos.

Viikenda kulminaacija - mazais rogainings. 4 stundas netaalu no Rainiera kalna. Iesaakaas, masaam paskrienot mums garaam, kur tad arii notika shaadas dialogs.
Susan: Hey, there's Gunta! Let's pass her - we finally can do it!
Barry: Yes, let's beat the pregnant lady - that's the way to go!

Lai arii leenaam, izbaudiiju diezgan daudz. Zheel tikai, ka plaanojot aizmirsu, ka es nedriikstu skriet - mees buutu perfekti ierakstiijushaas laikaa, ja atpakaljcelja downhillaa vareetu maaaazlietinj paskriet. Pat neplaanotais nejaushais bushwhackings (un tas sanaaca taads pamatiigs - no biezoknja iznaacaam aaraa caur caureem slapjas, dazhi devil's clubi, dazhas kazenes* un neeenormaali daudz mellenju kruumu**) nebuutu muusu laiku nojaucis, bet nu nekas. Meerkjis bija speet 4 stundas aktiivaa solii notureeties un normaali palasiit karti, kaa arii izbaudiit pastaigu, skatus un svaigu gaisu. Kas arii pilniibaa izdevaas. Dazhi citi, protams, uzvareeja 24h bez jebkaadaam probleemaam, 2.vietu atstaajot taalu, taalu ar kaadu 700 punktu atshkjiriibu (max punkti ~3000, ledus un Murijs savaaca bik paari 2400. Eeriks shogad bija piestraadaajis, lai, atshkjiriibaaa no ieprieksheejaas reizes, vinji nesavaaktu visu maksimumu).

Lai nu kaa, laiks bija burviigs, ar to mums noveicaas, 4 stundas ir tikai 4 stundas, miegs peec tam - briinishkjiigs, un tagad es varu dzert bezahlkoholisko alu, uzlikt kaajas uz kreesla un vienaa mieraa skatiities Star Trek.

*blackberries - reaali naaveejoshs augs sheit, izaug milziigs, jo nepaspeej izsalt, un ar saviem eerkshkjiem uzbruuk cilveekiem) **tie arii taadi kaa no Chernobiljas - liidz viduklim - un speej notureet sevii pamatiigi daudz uudens