Sarēķinājām, ka pārtikai mēnesī iztērējam vairāk kā miljonu. Tagad mēģināsim citu pieeju (jo pieejas "man šobrīd kārojas to-un-to, nekas, ka nevajag" un "ā, paskat, cik interesanti, tas-un-tas, jānopērk, varbūt kādreiz noderēs" nedarbojas), tāpat ēdīsim eko-šmeko, bet ar ierobežotu nedēļas bjudžetu. Paskatīsimies, kā klāsies. Galvenais, vajadzētu ietaupīto uzreiz skaitīt krājkontā, lai nenotērējas citur
mēs cenšamies iepirkties tā, lai neko nemestu ārā, iedarbīgi.
Vispār ar negulēšanu kaut kā iepirkties iepirkties iepirkties bija kļuvusi par kaut kādu mantru. Tagad Miķ guļ, man iepirkties vairs neprasās, prasās skriet.
Bet vispār mēs plānojam atgriešanos Latvijā un to, kā vislabāk panākt situāciju, kad varam bumbulēties pa kalniem un upēm, īpaši neiespringstot par dzīvi kā tādu.
UN mūsu ģimenē NAV neviena ekonomista!
Ekonomists ģimenē ir vienlaicīgi svētība un sodība, starpcitu :D
Bet tā, viss jau atkarīgs arī, pa cik ambicioziem kalniem un upēm gribēsiet bumbulēt. Pa Gaiziņu un Gauju jau toč problēmas nebūtu :D