Audzinātāja šodien gāja cauri Emī attīstībai un spējām, lielākoties slavēja - E esot jaunākā viņas grupiņā un ļoti daudz jau māk vai esot vērojams liels progress. Mācās risināt konfliktus, esot kļuvusi vokālāka, lai arī vēl arvien esot intraverta, bet veidojot attiecības arī ar citiem pieaugušajiem (citām audzītēm).
Jāstrādā pie burtu un ciparu atpazīšanas, tas vienīgais šobrīd pieklibo.
Ar to mūsu prombūtni es jūtos vainīga par to, ka nevaram pilnvērtīgi viņai dot saskarsmi ar dažādām paaudzēm - vecvecākiem un vecvecvecākiem, māsīcām, manu māsu un brāli, P brālēnu un viņa ģimeni, draugiem, u.tml. Tādi mazliet aplaupīti tie mani bērni. Cenšamies dot, cik vien varam, bet mēs nespējam aizvietot vairākas paaudzes un dažādas saskarsmes. Tā man pietrūkst, ļoti, ļoti pietrūkst. Vēl daži gadi.
Jāstrādā pie burtu un ciparu atpazīšanas, tas vienīgais šobrīd pieklibo.
Ar to mūsu prombūtni es jūtos vainīga par to, ka nevaram pilnvērtīgi viņai dot saskarsmi ar dažādām paaudzēm - vecvecākiem un vecvecvecākiem, māsīcām, manu māsu un brāli, P brālēnu un viņa ģimeni, draugiem, u.tml. Tādi mazliet aplaupīti tie mani bērni. Cenšamies dot, cik vien varam, bet mēs nespējam aizvietot vairākas paaudzes un dažādas saskarsmes. Tā man pietrūkst, ļoti, ļoti pietrūkst. Vēl daži gadi.
Šeit tas valdošais viedoklis ir, ka bērnam burtus un ciparus jāsāk rādīt, cik ātri iespējams un ļaut tam nosēsties. Piemēram, kad viņi mācās burtus (katru dienu vienu), viņi dabū no papīra izgrieztu lielu burtu un to apzīmē/aplīmē/izkrāso; audzītei ir kaut kādas lietas, kas sākas ar to burtu un viņi tās min vai tml. Bet nu Emī ir grupā, kur kopā ir 2.5-3.5gadnieki, tā ka viņa ir jaunākā, droši vien ap/pēc 3 tas viss vairāk aizķeras.