hipopotama pieraksti

Parent teacher conference

Parent teacher conference

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Audzinātāja šodien gāja cauri Emī attīstībai un spējām, lielākoties slavēja - E esot jaunākā viņas grupiņā un ļoti daudz jau māk vai esot vērojams liels progress. Mācās risināt konfliktus, esot kļuvusi vokālāka, lai arī vēl arvien esot intraverta, bet veidojot attiecības arī ar citiem pieaugušajiem (citām audzītēm).
Jāstrādā pie burtu un ciparu atpazīšanas, tas vienīgais šobrīd pieklibo.

Ar to mūsu prombūtni es jūtos vainīga par to, ka nevaram pilnvērtīgi viņai dot saskarsmi ar dažādām paaudzēm - vecvecākiem un vecvecvecākiem, māsīcām, manu māsu un brāli, P brālēnu un viņa ģimeni, draugiem, u.tml. Tādi mazliet aplaupīti tie mani bērni. Cenšamies dot, cik vien varam, bet mēs nespējam aizvietot vairākas paaudzes un dažādas saskarsmes. Tā man pietrūkst, ļoti, ļoti pietrūkst. Vēl daži gadi.
  • Es nezinu, kā būtu jūsu ģimenē, bet es dažreiz ar ironiju nodomāju, ka mani LV radi manu ģimeni satiek tik tad, kad māsas atbrauc vai retāk. Jo viņas atbrauc reti un ir noteikti jāsatiek. Mani var satikt jebkurā brīdī, tāpēc vienmēr atliekas un beigās nesatiek nemaz :D
    • Tas gan nav par vecvecākiem, tas ir par maniem brālēniem/māsīcām. Savukārt manu bērnu visi 8 brālēni&māsīcas pa ārzemēm (par ko man egoistiska škrobe, bet ļaunu prātu ne uz vienu, protams, neturu).
      • Manas māsīcas/brālēnus mēs arī droši vien nesatiktu, bet vīra gan (viņš gan vienīgais bērns, nav māsu/brāļu, tā ka loģiski). Toties mani vecāki, vīra vecāki, mūsu vecvecāki, mana māsa brālis, viņu ģimenes. Sanāktu nevāji.
Powered by Sviesta Ciba