hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šokolādes-cukini maize ir dievīga. Es gan cukura vietā lieku vēl vienu pus-tasi apple sauce, bet tāpat sanāk dievīga. Nu, un tad jau tā principā ir augļi un dārzeņi, nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Un man tik ļoti gribējās šokolādi - esmu laimīga, kopš atradu šoko čipsus bez sojas un piena, bet tīrā veidā viņi negaršo tik labi. http://www.rachaelray.com/blogs/index.php/2014/03/05/healthier-double-chocolate-zucchini-bread/

Galva galīgi dulla no neizgulēšanās un pārtraukta miega, labi, ka ir šokolāde.
  • Més viñus sabīdījām vienā istabā. Sākums nebija spīdošs, tāpēc arī negulėtās naktis.
    Toties šovakar viņš aizmiga pats savā gultā, E mazliet padricelējās apkārt, bet nedaudz pēc 20iem arī aizmiga, tā ka šī nakts ir iesākusies daudzsološi.

    Jau kuro reizi sev nosolos, ka ar nākamo gan es uzsākšu miega rutīnas jau laicīgi :)
    • Mēs pamazām sākam domāt, kad Emmu uz savu istabu labāk bīdīt... (nu mums tur remonts pa priekšu un mēbeles jāsaorganizē)
      Arī ir doma tā ap pusgada vecumu. Ārčijs gan salasījies gudras grāmatas un paziņoja man, ka franču bērni jau no 4 mēnešiem guļ vieni paši un visu nakti (t.i., neceļas paēst naksniņas)... nu nez nez...
      • To franču beibi es gan neesmu lasījusi, bet visas (3 gab) miega un citas parenting grāmatas arī tos 4 mēnešus min kā kritiskos. Man abi ari tajā laikā aizgāja pa šreiju :) Ar E es gan vainoju Latviju, jo ar abiem uz to laiku bijām LV, tas jau arī visu ietekmēja.

        Ko es ieteiktu - t.i., mana mūžīgā kļūda ir sasodīti trausls miegs - neskrien pie viņas uz katru īdienu. Ja neraud, bet tikai tā kā runājas/īd, ļauj paīdēt brīdi, 2-5 min. Ja nenomierinās, tad jā, varbūt tiešām ir izsalkusi; citādi nonāc tādā aplī, kur bērns bez Tevis nevar aizmigt. Man jau Miķ bija pasācis labāk (pat labi) gulēt, bet zobi un tagad pārvākšanās visu izjauca. Nekas, gan sakārtosies. Katra nakts kļūst arvien labāka.
        • Vai mazāk slikta,ja gribam būt precīzi ;)
        • jā, par to neskriešanu uz katru īdienu arī tā franču beibe runāja. Es pat pirmajās dienās tiešām pulkstenī skatījos :) ja īdēja vairāk par tām 3-5 minūtēm (vai sāka kliegt nebalsī), tad tik gāju bērnam klāt. Man jau viņa mēdz arī visai smuki pati iemigt, kad nolikta gultā. Ir jau, protams, reizes, kad vajag piepalīdzēt knupīti padot vai vienkāršī klāt pasēdēt, kad pārāk safanojusies dāma un rokas kājas iet pa gaisu...

          Tie zobi sāk kad nākt? Varbūt tie 4 mēneši ar domu pieradināt bērnu gulēt atsevišķi vēl pirms zobu nākšanas niķiem? Kāds tur tas pamatojums Tavās bērnkopības grāmatās tieši tiem 4 mēnešiem?
          • Tie 4 mēneši ir, līdz bērns nobriest, sakārtojas ēšana, t.i., reāli nav nepieciešamības tik bieži baroties.
            Vēl ir teorija par ceturto trimestri. Lai nu kā, viss atduras pie tiem ~4mēn.

            Par zobiem - hvz, katram savādāk. Miķim uz 6mēnešiem bija 2, tagad nāk ceturtais, kamēr Emsītim pirmais ap 9 mēnešiem iznāca un tad nāca kā sēnes, 2 gadu dzimšanas dienu sagaidīja ar visiem zobiem. Bet viņai es vispār nejutu zobošanos, tikai ik pa laikam atklāju jaunu zobu. Laikam pēdējos dzerokļus bikiņ varēja just, pārējos - tikai skatoties atpakaļ; tāpat jau visus niķus norakstījām uz zobiem, bet ne vienmēr tas bija pamatoti. Miķim sapampst smaganas un kādas 2-3 dienas baltumi spīd, līdz izlaužas.
    • Tad jāgādā vēl trešais un jāuzliek atgādinājums kalendārā : D
      Bet ja nopietni, mani ļoti interesē, kā jūs izveicāt salikšanu vienā istabā? Man ir miljons jautājumu, kas aktuāli tieši šim vecumam, kad viens jau sāk rāpot, bet otrs vēl tikai pa pusei saprātīgs un sarunājams :D Abi iet gulēt reizē? Viens pēc otra (kurš pirmais?)? Vai pirmais aizmieg kamēr otrs šiverē pa istabu apkārt vai tomēr ir istabā viens? un ko pa to laiku dara otrs? Vai otrs gulētejot nepiemodina to pirmo? Un vai abus gulēt var nolikt viens cilvēks? :D
      • Pajautā man pēc nedēļas :)
        Es uzrakstīšu vakarā, kad būšu abus nolikusi, Miķim šobrīd ir kaut kāds izmisums uznācis
      • Man ir vairākas variācijas par tēmu, atkarībā no tā, vai esam abi, kas liek gulēt, vai esmu viena; vai E ir gulējusi diendusu vai nav - viņa pēdējā laikā reizēm neguļ. Nosēž 1,5-2h gultā ar grāmatu, klusiņām, bet neguļ, vismaz mājās tā ir; vakar dārziņā gan arī teica, ka esot tikai ieturējusi "quiet time", šodien esot bijusi īsa snauda, bet viņa noteikti bija aktīvāka, negribēja tik ātri gulēt.

        Viens, ko pēc pirmā vakara ne pārāk veiksmīgās gulētiešanas, izdarīju - Emīlija tagad mazgājas no rītiem, nevis vakaros (t.i., vakarā nomazgā tikai kājas, rokas, muti, zobus,bet nav nekādas vannā sēdēšanas).
        Ap 18:30 (bet var būt laikā līdz 19:00,ja brālis nav tik miegains un E arī nemiegojas), kad abi ir paēduši, lieku Miķīti vannā. E tikmēr spēlējas pati, lasa grāmatas vai zīmē un tad nāk man "palīgā" - kad esmu ielikusi brāli klēpī uz dvieļa, viņa to [dvieli] aptin apkārt brālim. Bet var arī bez tā - kā viņai pašai gribas. Tad es aiznesu brāli uz istabu un cīnoties noslauku, uzvelku pamperi, saģērbju, runādamies ar E - parasti par to, kādu multeni viņa gribēs skatīties un kā gājis dārziņā. Tad ir laiks brāļa midzināšanai un multenei - es uzlieku E kādu ~20min garu multeni uz savas tabletes un, kamēr viņa skatās, es baroju brāli, sabužinu un lieku gultā. Ja viņš ir cieši aizmidzis, tad tālāko darām bez steigas, bet ja vēl nomodā, tad ik pa brīdim ieeju pie viņa. Viņš kaut kā labi ir iemācījies pats iemigt gultiņā,varbūt paīd, bet ne ilgi un, ja es ieeju pie viņa, pagriež man vēderu, es viņu pakasu un viņš nomierinās (ja ne,tad es viņu paņemu rokās un varu pašūpot kādu laiku).
        Tikmēr es mazgāju E, iztīru zobus, saģērbju, samīļoju un sūtu gultā. Ieejot istabā brālis dažreiz saraujās,bet citreiz nepamostas. Šodien sadīdījās, es apskatīju pamperi (nabags nav kakājis visu dienu, piedodies par info, es esmu noraizējusies) un atstāju gultā. Kā likums, E vismaz reizi vēl iznāk ārā uz poda, bet tas parasti ir leģitīmi. Ja nāk vēl otro un trešo reizi, es palieku strupāka un saku, ka mamma nemaz nav par to iepriecināta. Nu, kaut kā tā. Šobrīd viss ir diezgan veiksmīgi, vismaz ar gulētiešanu.

        Problēma ir ar gulēšanu, jo brālis ik pa laikam mostas (bet paliek labāk - pirmajā naktī bija ik pa 0,5-1,5h,tagad ir arī 4h starpbrīži) un es zinu, ka, ja ļautu viņam runāties līdz 10min (ja neraud - ja sāk raudāt,tad gan man jāiet), viņš aizmigtu pats, bet man bail,ka pamodinās māsu. Līdz šim nav pamodinājis. Vienreiz viņa pa miegam kaut ko murmināja, bet es iedevu buču un sakārtoju segu un viņa gulēja tālāk.

        Es pirms tam kādu laiku ar E runājos, ka brālis paaugsies,tad viņi gulēs vienā istabā. Kad viņš sāka līst,tad E teica - bālis liels, nāk ipadā (izruna - Emīlijas). Tagad uz vīkendu uz 2 naktīm aizsūtīšu E un P kempot latviešu nometnē, varbūt izdosies brāli pierunāt uz ilgāku gulēšanu, tad būtu laime pilnīga :)

        Ā, viens sliktums gan - šitā kopā dzīvojot viņi baigi agri ceļas, starp 6 un 7. Biežāk - tuvāk sešiem. Kad gulēja atsevišķi, tad varēja reizēm pielauzt pagulēt ilgāk, bet nu nekas.
      • t.i., sanāk, ka Miķis aizmieg laikā līdz 19:30 (izņemot pirmo kopā gulēšanas nakti, uhhhhhh), Emsītis - ir gultā līdz ~20:15, bet dažreiz viņa ņemas ar grāmatām tur pustumsā ilgāk.
Powered by Sviesta Ciba