![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šokolādes-cukini maize ir dievīga. Es gan cukura vietā lieku vēl vienu pus-tasi apple sauce, bet tāpat sanāk dievīga. Nu, un tad jau tā principā ir augļi un dārzeņi, nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Un man tik ļoti gribējās šokolādi - esmu laimīga, kopš atradu šoko čipsus bez sojas un piena, bet tīrā veidā viņi negaršo tik labi. http://www.rachaelray.com/blogs/index.p
Galva galīgi dulla no neizgulēšanās un pārtraukta miega, labi, ka ir šokolāde.
Galva galīgi dulla no neizgulēšanās un pārtraukta miega, labi, ka ir šokolāde.
Toties šovakar viņš aizmiga pats savā gultā, E mazliet padricelējās apkārt, bet nedaudz pēc 20iem arī aizmiga, tā ka šī nakts ir iesākusies daudzsološi.
Jau kuro reizi sev nosolos, ka ar nākamo gan es uzsākšu miega rutīnas jau laicīgi :)
Arī ir doma tā ap pusgada vecumu. Ārčijs gan salasījies gudras grāmatas un paziņoja man, ka franču bērni jau no 4 mēnešiem guļ vieni paši un visu nakti (t.i., neceļas paēst naksniņas)... nu nez nez...
Ko es ieteiktu - t.i., mana mūžīgā kļūda ir sasodīti trausls miegs - neskrien pie viņas uz katru īdienu. Ja neraud, bet tikai tā kā runājas/īd, ļauj paīdēt brīdi, 2-5 min. Ja nenomierinās, tad jā, varbūt tiešām ir izsalkusi; citādi nonāc tādā aplī, kur bērns bez Tevis nevar aizmigt. Man jau Miķ bija pasācis labāk (pat labi) gulēt, bet zobi un tagad pārvākšanās visu izjauca. Nekas, gan sakārtosies. Katra nakts kļūst arvien labāka.
Tie zobi sāk kad nākt? Varbūt tie 4 mēneši ar domu pieradināt bērnu gulēt atsevišķi vēl pirms zobu nākšanas niķiem? Kāds tur tas pamatojums Tavās bērnkopības grāmatās tieši tiem 4 mēnešiem?
Vēl ir teorija par ceturto trimestri. Lai nu kā, viss atduras pie tiem ~4mēn.
Par zobiem - hvz, katram savādāk. Miķim uz 6mēnešiem bija 2, tagad nāk ceturtais, kamēr Emsītim pirmais ap 9 mēnešiem iznāca un tad nāca kā sēnes, 2 gadu dzimšanas dienu sagaidīja ar visiem zobiem. Bet viņai es vispār nejutu zobošanos, tikai ik pa laikam atklāju jaunu zobu. Laikam pēdējos dzerokļus bikiņ varēja just, pārējos - tikai skatoties atpakaļ; tāpat jau visus niķus norakstījām uz zobiem, bet ne vienmēr tas bija pamatoti. Miķim sapampst smaganas un kādas 2-3 dienas baltumi spīd, līdz izlaužas.
Bet ja nopietni, mani ļoti interesē, kā jūs izveicāt salikšanu vienā istabā? Man ir miljons jautājumu, kas aktuāli tieši šim vecumam, kad viens jau sāk rāpot, bet otrs vēl tikai pa pusei saprātīgs un sarunājams :D Abi iet gulēt reizē? Viens pēc otra (kurš pirmais?)? Vai pirmais aizmieg kamēr otrs šiverē pa istabu apkārt vai tomēr ir istabā viens? un ko pa to laiku dara otrs? Vai otrs gulētejot nepiemodina to pirmo? Un vai abus gulēt var nolikt viens cilvēks? :D
Es uzrakstīšu vakarā, kad būšu abus nolikusi, Miķim šobrīd ir kaut kāds izmisums uznācis
Viens, ko pēc pirmā vakara ne pārāk veiksmīgās gulētiešanas, izdarīju - Emīlija tagad mazgājas no rītiem, nevis vakaros (t.i., vakarā nomazgā tikai kājas, rokas, muti, zobus,bet nav nekādas vannā sēdēšanas).
Ap 18:30 (bet var būt laikā līdz 19:00,ja brālis nav tik miegains un E arī nemiegojas), kad abi ir paēduši, lieku Miķīti vannā. E tikmēr spēlējas pati, lasa grāmatas vai zīmē un tad nāk man "palīgā" - kad esmu ielikusi brāli klēpī uz dvieļa, viņa to [dvieli] aptin apkārt brālim. Bet var arī bez tā - kā viņai pašai gribas. Tad es aiznesu brāli uz istabu un cīnoties noslauku, uzvelku pamperi, saģērbju, runādamies ar E - parasti par to, kādu multeni viņa gribēs skatīties un kā gājis dārziņā. Tad ir laiks brāļa midzināšanai un multenei - es uzlieku E kādu ~20min garu multeni uz savas tabletes un, kamēr viņa skatās, es baroju brāli, sabužinu un lieku gultā. Ja viņš ir cieši aizmidzis, tad tālāko darām bez steigas, bet ja vēl nomodā, tad ik pa brīdim ieeju pie viņa. Viņš kaut kā labi ir iemācījies pats iemigt gultiņā,varbūt paīd, bet ne ilgi un, ja es ieeju pie viņa, pagriež man vēderu, es viņu pakasu un viņš nomierinās (ja ne,tad es viņu paņemu rokās un varu pašūpot kādu laiku).
Tikmēr es mazgāju E, iztīru zobus, saģērbju, samīļoju un sūtu gultā. Ieejot istabā brālis dažreiz saraujās,bet citreiz nepamostas. Šodien sadīdījās, es apskatīju pamperi (nabags nav kakājis visu dienu, piedodies par info, es esmu noraizējusies) un atstāju gultā. Kā likums, E vismaz reizi vēl iznāk ārā uz poda, bet tas parasti ir leģitīmi. Ja nāk vēl otro un trešo reizi, es palieku strupāka un saku, ka mamma nemaz nav par to iepriecināta. Nu, kaut kā tā. Šobrīd viss ir diezgan veiksmīgi, vismaz ar gulētiešanu.
Problēma ir ar gulēšanu, jo brālis ik pa laikam mostas (bet paliek labāk - pirmajā naktī bija ik pa 0,5-1,5h,tagad ir arī 4h starpbrīži) un es zinu, ka, ja ļautu viņam runāties līdz 10min (ja neraud - ja sāk raudāt,tad gan man jāiet), viņš aizmigtu pats, bet man bail,ka pamodinās māsu. Līdz šim nav pamodinājis. Vienreiz viņa pa miegam kaut ko murmināja, bet es iedevu buču un sakārtoju segu un viņa gulēja tālāk.
Es pirms tam kādu laiku ar E runājos, ka brālis paaugsies,tad viņi gulēs vienā istabā. Kad viņš sāka līst,tad E teica - bālis liels, nāk ipadā (izruna - Emīlijas). Tagad uz vīkendu uz 2 naktīm aizsūtīšu E un P kempot latviešu nometnē, varbūt izdosies brāli pierunāt uz ilgāku gulēšanu, tad būtu laime pilnīga :)
Ā, viens sliktums gan - šitā kopā dzīvojot viņi baigi agri ceļas, starp 6 un 7. Biežāk - tuvāk sešiem. Kad gulēja atsevišķi, tad varēja reizēm pielauzt pagulēt ilgāk, bet nu nekas.