Šodienas skrējiens izpalika - dodoties lejā pa trepēm, pēdējos sešus pakāpienus Emīlija noripoja. Meža vietā devāmies pie daktera. Tagad ārstējamies ar saldējumu.
Jā, šis galīgi nebija forši. Sirds apstājās pie skata. Bet nu labi, ka cauri tika ar deguna un pieres nobrāzumiem, pagaidām šķiet, ka nekā trakāka nav.
Laikam skats ir sliktāks, nekā traumas. Piere zila, deguns galīgi nobrāzts, bet tas laikam arī, tfutfutfu, viss. Pagulēs diendusu, skatīsimies, vai nebūs vemšanas un kaut kas tāds, šobrīd mums (un ārstam) liekas, ka viss kārtībā.
Nu, pēc uzvedības spriežot, traumas tiešām ir virspusējas. Tagad gan,ejot lejā, dod roku. Un kaut kad teica, ka mammī sabijās, pati tikai priecājas par pieres plāksteri.