![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šis gads it kā bijis pilns ar viskautko, bet neliela nepabeigtības sajūta ir palikusi - tas droši vien dēļ neuzkāptā Rainiera, lai gan neuzkāpšanas iemesls bija ilgi darināts un plānots.
Ko šogad esmu izdarījusi:
- rūpējusies par meitu un mēs abas esam dzīvas un diezgan apmierinātas viena ar otru; arī vīrs vēl ir dzīvs un reizēm pat smaida :)
- piedalījusies vienā pusmaratonā (nekas izcils: 2:12, bet ar ratiem un kalnains)
- endomondo saka, ka dažādiem veidiem esmu pieveikusi 1280km (no tiem 326 noskrieti, 420 nostaigāti, 78 noieti uz eliptiskā - tas jau, kad biju diezgan stāvoklī, nu, un vēl visādas muļķības), tam visam veltot nedaudz vairāk kā 234h un nodedzinot 97016kcal
- goodreads saka, ka esmu izlasījusi 80 grāmatas jeb 26220 lapas
- meita saka ņau - tas nozīmē, ka esmu uzzīmējusi kādu miļļļonu kaķu
- trīs lietas: jauns vēders, jauna māja un jauna mašīna
Ko es gribu nākamgad:
- spēt neuzkārties ar diviem maziem bērniem, turpināt smieties par E pigoriem, nevis dusmoties; tāpat ar mazo mazo bērnu
- noskriet Mātes dienas pusmaratonu (bez ratiem; ņemot vērā, ka jaunākajam ģimenes loceklim būs knapi 4 mēneši, tad gribu iekļauties 2:30). Tas ir obligātais. Vēlmes izteiksmē - spēt uztrenēties tik labi, lai nedēļu pēc šīs pusītes varētu noskriet arī Rīgas pusīti.
- aizbraukt uz Latviju un nepārskrieties, apciemojot radus un draugus, bet izbaudīt dzīvi un likt visiem apciemot mūs (kad bijām ar E Latvijā, pieļāvām kļūdu un paši visur skrējām... E vienā brīdī mazliet uzkārās)
- pēc atgriešanās no Latvijas atsākt kajakot - kā minimums, 2x nedēļā, palielinot laikus un distances - treniņš Jukonai
- turpināt lasīt (uzlikt goodreados 50 grāmatu latiņu) un pamazām samazināt arī "to read" kategoriju - vismaz 1 grāmatu mēnesī no "to read" plauktiņa; vismaz 1 grāmatu mēnesī - krieviski
- vairāk parūpēties par sevi - pietiek funkcionālo apģērbu džinsas+krekliņš+hudijs; tā neesmu es, es gribu izskatīties labi
- nepabeigtais Rainieris. Tam man jāsāk gatavoties jau tagad, ja gribu septembrī tomēr piebeigt (kad tad? 2015. būs Jukona). Kaut kā baigi jāplāno.
- saplānot treniņus, lai mēs abi ar vīru spējam sasniegt nākamā gada mērķus. Tas nozīmē arī vairāk piedalīties dažādos organizētos skrējienos, nevis lepni skriet vienatnē. Regulāri treniņi!
Nu, un vienā no šīm sadaļām vēl nāks klāt jaunais cilvēks, kurš vēl arvien spītīgi tusē manā vēderā. Es esmu gatava, dzirdi?
Upd. Pag.gad. arī apņēmos izlasīt 1 grāmatu krievu valodā ik mēnesi. Nav izdevies - pa pag.gadu kopā ir 10. Nekas, vismaz ir, uz ko tiekties. 10 ir labāk nekā 0, īpaši ja ņem vērā to, kā iestigu decembrī un vispār nevarēju palasīt.
Ko šogad esmu izdarījusi:
- rūpējusies par meitu un mēs abas esam dzīvas un diezgan apmierinātas viena ar otru; arī vīrs vēl ir dzīvs un reizēm pat smaida :)
- piedalījusies vienā pusmaratonā (nekas izcils: 2:12, bet ar ratiem un kalnains)
- endomondo saka, ka dažādiem veidiem esmu pieveikusi 1280km (no tiem 326 noskrieti, 420 nostaigāti, 78 noieti uz eliptiskā - tas jau, kad biju diezgan stāvoklī, nu, un vēl visādas muļķības), tam visam veltot nedaudz vairāk kā 234h un nodedzinot 97016kcal
- goodreads saka, ka esmu izlasījusi 80 grāmatas jeb 26220 lapas
- meita saka ņau - tas nozīmē, ka esmu uzzīmējusi kādu miļļļonu kaķu
- trīs lietas: jauns vēders, jauna māja un jauna mašīna
Ko es gribu nākamgad:
- spēt neuzkārties ar diviem maziem bērniem, turpināt smieties par E pigoriem, nevis dusmoties; tāpat ar mazo mazo bērnu
- noskriet Mātes dienas pusmaratonu (bez ratiem; ņemot vērā, ka jaunākajam ģimenes loceklim būs knapi 4 mēneši, tad gribu iekļauties 2:30). Tas ir obligātais. Vēlmes izteiksmē - spēt uztrenēties tik labi, lai nedēļu pēc šīs pusītes varētu noskriet arī Rīgas pusīti.
- aizbraukt uz Latviju un nepārskrieties, apciemojot radus un draugus, bet izbaudīt dzīvi un likt visiem apciemot mūs (kad bijām ar E Latvijā, pieļāvām kļūdu un paši visur skrējām... E vienā brīdī mazliet uzkārās)
- pēc atgriešanās no Latvijas atsākt kajakot - kā minimums, 2x nedēļā, palielinot laikus un distances - treniņš Jukonai
- turpināt lasīt (uzlikt goodreados 50 grāmatu latiņu) un pamazām samazināt arī "to read" kategoriju - vismaz 1 grāmatu mēnesī no "to read" plauktiņa; vismaz 1 grāmatu mēnesī - krieviski
- vairāk parūpēties par sevi - pietiek funkcionālo apģērbu džinsas+krekliņš+hudijs; tā neesmu es, es gribu izskatīties labi
- nepabeigtais Rainieris. Tam man jāsāk gatavoties jau tagad, ja gribu septembrī tomēr piebeigt (kad tad? 2015. būs Jukona). Kaut kā baigi jāplāno.
- saplānot treniņus, lai mēs abi ar vīru spējam sasniegt nākamā gada mērķus. Tas nozīmē arī vairāk piedalīties dažādos organizētos skrējienos, nevis lepni skriet vienatnē. Regulāri treniņi!
Nu, un vienā no šīm sadaļām vēl nāks klāt jaunais cilvēks, kurš vēl arvien spītīgi tusē manā vēderā. Es esmu gatava, dzirdi?
Upd. Pag.gad. arī apņēmos izlasīt 1 grāmatu krievu valodā ik mēnesi. Nav izdevies - pa pag.gadu kopā ir 10. Nekas, vismaz ir, uz ko tiekties. 10 ir labāk nekā 0, īpaši ja ņem vērā to, kā iestigu decembrī un vispār nevarēju palasīt.
Attiecībā uz funkcionālo apģērbu šovakar pie skapja prātoju, ka vēl gads jāciešas, jo proporcijas man šobrīd tādas, ka tikai kāda 1/10 daļa no drēbēm der. Un tā būs vēl kādu gadiņu. Pilns skapis ar drēbēm, kas man neder un "nav ko vilkt mugurā".
Bet par tām drēbēm piekrītu. Man vienkārši pēdējā laikā šausmīgi besī, ka pēdējie divi vai pat vairāk gadi ir bijuši - vai nu grūtnieču apģērbs, vai barošanas krekliņi. Pietiek jau vienreiz.
Ja apvieno trenniņus ar lasīšanu, tad vēl varu saprast, kā tas viss iespēts :) Bet vienlaga nevaru iztēloties, kā uz ratiem kindli palasīt - jums viņiem varbūt kkas speciāli paredzēts tam? Es mēģināju vienā rokā turot lasīt - nebija ērti pāršķirt lapas, baidījos, ka izslīdēs un nokritīs. Un stumt arī bija grūtāk.
Redzēs, kā sanāks ar diviem. E jau ratos vairs īsti ne, toties iet dārziņā pa laikam.