Tikšanās ar manu ārsti mani vienmēr nomierina, viņa tik ļoti neiespringst par lietām, ka tas šķiet kaut kā mierinoši. Iepriekšējā vizīte pie aizvietotājārstes mani mazliet sašļucināja.
Šī gr.vispār ir kaut kāda grūta. Noliekties grūti, piecelties grūti, viss ir grūti un nogurdinoši. Pagulēt arī nevaru. Šausmīgi negribās arī Emsītim visu laiku skandināt - mamma to nevar, šito nevar, puncītis sāp; pietiek jau, ks uz gulētiešanu viņa ir samierinājusies, ka nevis es ņemu viņu klēpī, bet viņa ņem savu zaļo mērkaķīti opā. Tā jau nekas, tikai grūti.
Šī gr.vispār ir kaut kāda grūta. Noliekties grūti, piecelties grūti, viss ir grūti un nogurdinoši. Pagulēt arī nevaru. Šausmīgi negribās arī Emsītim visu laiku skandināt - mamma to nevar, šito nevar, puncītis sāp; pietiek jau, ks uz gulētiešanu viņa ir samierinājusies, ka nevis es ņemu viņu klēpī, bet viņa ņem savu zaļo mērkaķīti opā. Tā jau nekas, tikai grūti.
Šo to jau var sarunāt, patiesībā pat diezgan daudz, bet nu viegli nav, jā. Man gan liekas, ka ar E man arī bija pagrūti, tikai man sliktās lietas vienmēr ātri piemirstas.
Tā jau es traki priecājos, ka būs, man tikai tā grūtniecība nepatīk. Lai gan kopumā - kas man ko žēloties, visi esam salīdzinoši veseli un viss notiek diezgan gludi. Es tikai noteikti neesmu no tām, kas grūtniecības laikā uzzied un izbauda.