hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tikšanās ar manu ārsti mani vienmēr nomierina, viņa tik ļoti neiespringst par lietām, ka tas šķiet kaut kā mierinoši. Iepriekšējā vizīte pie aizvietotājārstes mani mazliet sašļucināja.

Šī gr.vispār ir kaut kāda grūta. Noliekties grūti, piecelties grūti, viss ir grūti un nogurdinoši. Pagulēt arī nevaru. Šausmīgi negribās arī Emsītim visu laiku skandināt - mamma to nevar, šito nevar, puncītis sāp; pietiek jau, ks uz gulētiešanu viņa ir samierinājusies, ka nevis es ņemu viņu klēpī, bet viņa ņem savu zaļo mērkaķīti opā. Tā jau nekas, tikai grūti.
  • Varbūt Eiženam vajag māsiņu.
    Tā jau es traki priecājos, ka būs, man tikai tā grūtniecība nepatīk. Lai gan kopumā - kas man ko žēloties, visi esam salīdzinoši veseli un viss notiek diezgan gludi. Es tikai noteikti neesmu no tām, kas grūtniecības laikā uzzied un izbauda.
    • jā, nu, līdzīgi. man ar Eiženu bija slikti sešus mēnešus dienu no dienas kā pie smagas saindēšanās. tā ka tagad vēl rauj uz vēmienu redzēt tā laika fotogrāfijas vai ielu, kur tad dzīvojām. turklāt man vēl mēnesi bija jāguļ uz saglabāšanu, tāpēc es ar prātu mazliet baidos no vēl viena bēbīša, bet vispār jau gribētu veselu baru.
      • Njaaa, salīdzinot man vēl ir viegli. Es nevarētu iedomāties tagad mēnesi gulēt. Tu jau arī droši vien ne, ar mazo sātanu :)
Powered by Sviesta Ciba