hipopotama pieraksti

mani 2 centi

mani 2 centi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es piekrītu, ir forši, ka ask.fm ir iespēja ko tik tur nebloķēt un neļaut nereģistrētiem uzdot jautājumus, bet tas taču strādā tikai uz nobriedušiem prātiem. Manuprāt, tie, kas visu laiku atkārto par šīm iespējām, vai nu neatceras, kādi viņi bija tīņu gados, vai arī ir bijuši abnormāls izņēmums. Nu, vai varbūt izņēmums biju es, mana klase, manas paralēlklases un citi draugi. 14 gados saprātīgi izlemt - tā, daži citi bērni ir kretīni, es ask.fm'ā pieņemšu tikai neanonīmos jautājumus? Kaut kādas muļķības.

Es, protams, nesaku, ka pizģec, pizģec, internets ir evil, klapēsim to bodīti ciet, pasts tik un tā ir labāks, lai zeļ žurnāli un grāmatas! Bet, manuprāt, būtu forši mēģināt atrast kādu risinājumu, lai mazinātu to debilo jautājumu uzdošanu sīkajiem - nu, tur uzlikt, ka lietotājiem līdz 18 gadu vecumam jautājumus drīkst uzdot tikai reģistrēti lietotāji. Neticu, ka tas (reģistrēšanās) tiem sīčiem radītu problēmas, bet varbūt mazliet piebremzētu debilos uzbraukumus. Ja Tu izvēlies sameloties un norādīt nepareizu vecumu - tad jau tā vairs nav portāla atbildība. Protams, ka portāls nav viennozīmīgi atbildīgs par visiem jautājumiem, taču būtu forši, ja viņi izrādītu nelielu sapratni un paspertu kādu soli, lai kaut mazliet mazinātu uzbraucienu iespējas nenobriedušiem prātiem. Protams,ka bullīši, visticamāk, bullējās ne jau tikai ask.fm un vainīgi ir bullīši, nevis portāls, bet mazliet sakārtotāka vide par ļaunu nenāktu.
  • tiem nav obligāti jābūt vecākiem, bet pieaugšanas procesā ir noteikti jābūt kādam pieredzējušākam cilvēkam, uz kuru paļauties un kurš tad attiecīgi varētu atgādināt, ka there is a bigger picture un vispār askefemā ir iespēja nedarīt šito un nobloķēt to.
    • Jā, tas ir ideāli, bet ne vienmēr tā notiek.
      • nu, kādam taču sirdi izkrata. protams, nevar no nomocīta pusaudža gaidīt baigi vēsu prātu, bet cik pusaudži šai pasaulē ir pilnīgi vieni? (pat ja sajūta ir "neviens mani nesaprot")
        • Man liekas, arvien biežāk tā sirds izkratīšana notiek ar citiem vienaudžiem, arvien mazāk tur tiek iesaistīta vecākā paaudze. Un tad ir jautājums - cik labus padomus var dot tāds pats nomocīts pusaudzis? Dažreiz, protams, paveicas, bet citreiz ne.
          /ļoti iespējams, ka šo manu viedokli ietekmē Hold On to Your Kids, ko pašlaik lasu. Varbūt tāpēc visu redzu mazliet sabiezināti, bet es tiešām neatceros, ka es pati būtu baigi izrunājusi problēmas ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem - ne tā, ka tādēļ būtu kaut kas baigi greizi aizgājis, bet dažreiz esmu domājusi, ka varēja taču. Nez, var jau būt, ka mani vecāki pilnīgi nemanāmi mācēja to nokontrolēt, bet es uzskatu, ka tur bija zināms veiksmes faktors/
Powered by Sviesta Ciba