![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man liekas, arvien biežāk tā sirds izkratīšana notiek ar citiem vienaudžiem, arvien mazāk tur tiek iesaistīta vecākā paaudze. Un tad ir jautājums - cik labus padomus var dot tāds pats nomocīts pusaudzis? Dažreiz, protams, paveicas, bet citreiz ne.
/ļoti iespējams, ka šo manu viedokli ietekmē Hold On to Your Kids, ko pašlaik lasu. Varbūt tāpēc visu redzu mazliet sabiezināti, bet es tiešām neatceros, ka es pati būtu baigi izrunājusi problēmas ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem - ne tā, ka tādēļ būtu kaut kas baigi greizi aizgājis, bet dažreiz esmu domājusi, ka varēja taču. Nez, var jau būt, ka mani vecāki pilnīgi nemanāmi mācēja to nokontrolēt, bet es uzskatu, ka tur bija zināms veiksmes faktors/
/ļoti iespējams, ka šo manu viedokli ietekmē Hold On to Your Kids, ko pašlaik lasu. Varbūt tāpēc visu redzu mazliet sabiezināti, bet es tiešām neatceros, ka es pati būtu baigi izrunājusi problēmas ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem - ne tā, ka tādēļ būtu kaut kas baigi greizi aizgājis, bet dažreiz esmu domājusi, ka varēja taču. Nez, var jau būt, ka mani vecāki pilnīgi nemanāmi mācēja to nokontrolēt, bet es uzskatu, ka tur bija zināms veiksmes faktors/