hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kopš viņa vairs nelieto knupi, iknakts rituāls ir nedaudz mainījies. Tagad viņa grib lasīt grāmatiņu (agrāk riktīgi neinteresēja - uz aizmigšanu; nomodā jau lasīja tāpat kā traka), iemieg ar grāmatu rokās. Šodien sataustīju nākamo dzerokli, tātad kopā jau ir 14. Nav slikti.

Es savukārt vēl arvien cīnos ar nelabumiem un visādi mēģinu atrast ēdienus, kas nešķebina. Šodien ēdu vārītus kartupeļus. Kas gan cits ir vajadzīgs. Šis vidusposms, kad īsta vēdera vairs un vēl nav, ir vistracinošākais. Jūtos kā tāda bezizmēra jūraslauva; padodiet bumbu, pažonglēšu uz deguna. Skaidrs, ka es neesmu no tām, kas izbauda grūtniecības procesu.
  • man gribētos tos bērnus tad, kad man liktos, ka es daru ko jēdzīgu ar savu dzīvi, tas būtu harmoniski. Bet nu cerēsim, ka tā kristālskaidrība pienāks pirms man būs 30 :D
    • Zini kā, tā ar prātu jau ir grūti saņemties, jo vienmēr ir kaut kas, par ko žēl. Man ir žēl, ka šogad vienīgais "lielais" pasākums bija pusmaratons un tas pats - lēns, jo kalni un skrēju ar ratiem. Bet, kā jau teicu, man bija vieglāk apzināti izlemt par bērnu ieviešanu, jo nebija jāatsakās no darba (no tā jau atteicos laulību dēļ :D) - baigi jau dzīve mainās, pilnīgi viss. Ir forši, tas noteikti, bet pie visām izmaiņām ir jāpierod.
Powered by Sviesta Ciba