![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Zini kā, tā ar prātu jau ir grūti saņemties, jo vienmēr ir kaut kas, par ko žēl. Man ir žēl, ka šogad vienīgais "lielais" pasākums bija pusmaratons un tas pats - lēns, jo kalni un skrēju ar ratiem. Bet, kā jau teicu, man bija vieglāk apzināti izlemt par bērnu ieviešanu, jo nebija jāatsakās no darba (no tā jau atteicos laulību dēļ :D) - baigi jau dzīve mainās, pilnīgi viss. Ir forši, tas noteikti, bet pie visām izmaiņām ir jāpierod.