hipopotama pieraksti

[info]daria
9.7.13 20:28
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kopš viņa vairs nelieto knupi, iknakts rituāls ir nedaudz mainījies. Tagad viņa grib lasīt grāmatiņu (agrāk riktīgi neinteresēja - uz aizmigšanu; nomodā jau lasīja tāpat kā traka), iemieg ar grāmatu rokās. Šodien sataustīju nākamo dzerokli, tātad kopā jau ir 14. Nav slikti.

Es savukārt vēl arvien cīnos ar nelabumiem un visādi mēģinu atrast ēdienus, kas nešķebina. Šodien ēdu vārītus kartupeļus. Kas gan cits ir vajadzīgs. Šis vidusposms, kad īsta vēdera vairs un vēl nav, ir vistracinošākais. Jūtos kā tāda bezizmēra jūraslauva; padodiet bumbu, pažonglēšu uz deguna. Skaidrs, ka es neesmu no tām, kas izbauda grūtniecības procesu.
  • Tags:
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]daria
    10.7.13 06:46
    Jūrasgovs laikam ir precīzāks apzīmējums.

  • [info]magic_raddish
    10.7.13 08:49
    a kā ir no sociālā un darba aspekta - nav grūti būt atrautai no "dzīves" uz hmmm 3gadiem? Es to tā jautāju tāpēc, ka man vienmēr ir licies, ka es pie vienas reizes sataisīšu vajadzīgo daudzumu bernu, bet tad no otras puses, manliekas,ka es vairs nevarēšu atrast darbu un vairs neko nerubīšu, ja kādus 4 gadus būšu dīkstāvē. Es tik tā teoretizēju. :)

    • [info]daria
      11.7.13 01:27
      Ir grūti sākumā, un ir bail visu laiku :) bet man tā situācija mazliet cita - šeit es sākumā tik un tā nedrīkstēju strādāt, zaļo karti dabūjām tikai īsi pēc Emīlijas piedzimšanas. Es rēķinos ar to, ka tad, kad atgriezīsimies, darbu varbūt nebūs tik viegli dabūt un ka baigo karjeru es, visticamāk, neuztaisīšu, bet nu galīgi traki jau arī noteikti nebūs. Ja viss notiks, kā plānots, tad gadu pirms atgriešanās es gribētu atrast darbu šeit - gan lai atsvaidzinātu iemaņas, gan tāpēc lai iekrājumi būtu lielāki, lai Latvijā var nekrist izmisumā par to, ka uzreiz neatrodas. Bet grūti ir, sākumā it īpaši. Varbūt Latvijā, pie ģimenes un draugiem, būtu psiholoģiski vieglāk, bet varbūt - tieši otrādi :D

      • [info]magic_raddish
        11.7.13 09:23
        man gribētos tos bērnus tad, kad man liktos, ka es daru ko jēdzīgu ar savu dzīvi, tas būtu harmoniski. Bet nu cerēsim, ka tā kristālskaidrība pienāks pirms man būs 30 :D

        • [info]daria
          11.7.13 19:26
          Zini kā, tā ar prātu jau ir grūti saņemties, jo vienmēr ir kaut kas, par ko žēl. Man ir žēl, ka šogad vienīgais "lielais" pasākums bija pusmaratons un tas pats - lēns, jo kalni un skrēju ar ratiem. Bet, kā jau teicu, man bija vieglāk apzināti izlemt par bērnu ieviešanu, jo nebija jāatsakās no darba (no tā jau atteicos laulību dēļ :D) - baigi jau dzīve mainās, pilnīgi viss. Ir forši, tas noteikti, bet pie visām izmaiņām ir jāpierod.
Powered by Sviesta Ciba