hipopotama pieraksti

Nakts piedzīvojumi

Nakts piedzīvojumi

[info]daria
24.3.12 12:54
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
4 no rīta. Es riktējos barot bērnu. Vīrs izlec no gultas, aiziet uz otru istabu. Pēc brīža atgriežas - nevarot atrast. Atrast ko, man rodas loģisks jautājums. Pienu, viņš saka. PIENU! Es norādu uz krūti un paziņoju, ka piens ir tā kā piestiprināts pie manis, kā gan tas varētu būt kur citur. Vīrs noburkšķ, ka es taču pati esot viņu sūtījusi meklēt. Es nekā nesaprotu. Viņš iekāpj gultā un saruna beidzas ar vārdiem: "Kaut kas šajā sarunā nav pareizi, vai ne?"

Jā, un jūs uzminējāt - visticamāk, visi turpmākie ieraksti tiks veltīti bērna tēmai.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]muzungu
    24.3.12 22:23
    laipni aicinaata klubinjaa :))

  • [info]analgiins
    25.3.12 18:43
    Dailes ar prakstiskiem padomiem, drīz man noderēs lalalā.

    • [info]daria
      25.3.12 18:51
      Hohohohoooooo! Apsveicu! Praktiskais padoms - pirmās nedēļas reāli parūpējies Tu par visu, visu visu. Maini pamperus, pienes ēst, pabaro jauno māmiņu, ja vajag. Un saglabā veselīgu attieksmi. Mani mazliet mocīja hormoni, vīrs visas asaras ļoti veselīgi un mierīgi uztvēra.
      Nubetjā - māte ir karaliene :) jo vieglāks būs pats sākums (ideāli, ja vari paņemt brīvdienas), jo vieglāk viņai - un attiecīgi arī bēbim un arī Tev - būs pāriet uz kaut kādu ikdienas režīmu. Es zinu, ka nebūs viegli, bet esmu gatava, ka vīra kungs dodas atpakaļ darbā. Un mēs vēl ne reizi neesam sastrīdējušies, lai gan es kļūstu reāli kašķīga, kad man kaut kas sāp + neizgulēšanās. Šķiet, ka visi trīs jūtamies diezgan apmierināti ar dzīvi.

      • [info]analgiins
        25.3.12 18:58
        Sieva ir karaliene jau ikdienā, tas pats par sevi. Man ir liels liels prieks par tevi Gunta, tu taču būsi lieliska māte.

        Kādreiz sietlā vienu bārbekjū ne? Nu pēc gada, diviem.

        • [info]daria
          25.3.12 19:04
          Nujā, bet reizēm vajag parūpēties vēl vairāk! Bet vispār riktīgi forši! Un bārbekjū Sietlā is a must! Bērni lai skraida zālājā, bet mēs tikmēr gardus šašlikus un krievu veikalā atrastu latviešu aliņu! :)

  • [info]tihe
    26.3.12 23:30
    Manējais diezgan regulāri, kopš bērns piedzima, naktīs kaut ko murmina, dažkārt tik absurdu, ka esmu sākusi pierakstīt.

    Pēdējo reizi, kad biju pabarojusi mazuli naktī, līdu atpakaļ gultā, lūdzu, lai pabīdās, man atbildēja, ka man dibenā esot skrūves jāpievelk, ka tur kaut kas drīz nokritīšot, ja viņš nepieskrūvēšot. :D

    Bet dzīve paliek arvien inčīgāka, ne? Sākums pagrūts gan, bet ar katru mēnesi viss tiešām kļūst arvien superīgāk! Laime!

    • [info]daria
      27.3.12 21:25
      Par šito es balsī smējos. Nolasīju vīram un jautāju, vai tiešām mani sagaida aŗī kas tāds! Labs! :))

      Dzīve paliek inčīga, jā. Grūtākais tajā sākumā, man liekas, ir tas, ka mēs jau nezinām, kā būtu pareizi un tā - nu, tur paļauties uz intuīciju mazliet, tas jā, bet vienmēr bail viņu salauzt, ka saslims vai vēl kas slikts notiks. Bet citādi ir super. Vakar viņa vairākas reizes smaidīja. Droši vien jau vēl arvien neapzināti, bet likās, ka tieši mums. Tāds āāāāāāāāāāāāā!
Powered by Sviesta Ciba