Par šito es balsī smējos. Nolasīju vīram un jautāju, vai tiešām mani sagaida aŗī kas tāds! Labs! :))
Dzīve paliek inčīga, jā. Grūtākais tajā sākumā, man liekas, ir tas, ka mēs jau nezinām, kā būtu pareizi un tā - nu, tur paļauties uz intuīciju mazliet, tas jā, bet vienmēr bail viņu salauzt, ka saslims vai vēl kas slikts notiks. Bet citādi ir super. Vakar viņa vairākas reizes smaidīja. Droši vien jau vēl arvien neapzināti, bet likās, ka tieši mums. Tāds āāāāāāāāāāāāā!
Dzīve paliek inčīga, jā. Grūtākais tajā sākumā, man liekas, ir tas, ka mēs jau nezinām, kā būtu pareizi un tā - nu, tur paļauties uz intuīciju mazliet, tas jā, bet vienmēr bail viņu salauzt, ka saslims vai vēl kas slikts notiks. Bet citādi ir super. Vakar viņa vairākas reizes smaidīja. Droši vien jau vēl arvien neapzināti, bet likās, ka tieši mums. Tāds āāāāāāāāāāāāā!