dardenne

Man visstulbākais šķiet tas, ka filmas ir tik ļoti sagrozījušas domāšanu par realitāti, ka visu laiku smadzeņu aizmugurē ir tā cerība, ka piepeši kādā laboratorijā kāds atklās to magic cure, un visi laimīgi apskausies, un tas maģiski beigsies (nu aptuveni tāda leksika, kādu Tramps izmanto).
Apzinies, ka totāls sviests, bet tik ļoti gribas izlikties, ka tā varētu notikt.

(Reply to this) (Thread)

Cilvēkam ir grūti noticēt briesmām, kas nav redzamas vai sajūtamas ( kā karš, sprādziens, saslimšana) vai uz viņu tieši neattiecas (nu tur bads Āfrikā, karš Sīrijā, ugunsgrēki Austrālijā). Un tas būtu baigais Lielais Paradokss, ja Īstais Pasaules Gals būtu šāds, nemanāms, - par to es vakar visu dienu distopēju. Laikam Džima filmas potenciālā nosaukuma iespaidā pārklausījos Vaska Otro čellkoncertu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī par to mēdzu domāt. Tāpat kā - cik ātri var attapties totalitārā režīmā par nemanot to, kā pazūd viena brīvība, tad otra, tad trešā. Jo tieši tā - kamēr tevi pašu neizsūta vai nenošauj, gan jau nav tik traki.

(Reply to this) (Parent)