dardenne

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

4. Decembris 2021

honeybee @ 02:41: pirms pāris dienām tātad (pēc sajūtām nedēļa, reāli laikam vakar? aizvakar)
L.: - mammu, tev ir tādas dienas, kurās tu neko nedari?
es: - .... man ir tādas dienas, kurās es strādāju tikai četras stundas, vai tikai vieglus darbus?
L.: - bet ko tu dari, lai varētu tā dzīvot un būt normāla?
(ilga pauze)
- man šķiet, ka tu nekad neesi redzējusi mani normālu

3. Decembris 2021

honeybee @ 22:03: Impostora sindroms ir tā kā bāzes līmenis, tas, ko mēs darām, ir "laikam labi notēlojām cilvēku, kam varētu būt impostora sindroms, kāds viltīgs aizsegs"

rasbainieks @ 18:53:
mīļā ciba, tu, kas visu zini
tramvajos tagad var nopirkt biļeti pie vadītāja? kaut kad šito opciju atcēla, vai ne, un vai viņa ir atatcelta atpakaļ?
rīgas satiksmes webā it kā ir sadaļa par biļeti pie vadītāja, bet es nebrīnītos, ja tas vienkārši nebūtu updeitots
(neesmu braukusi rīgas sabiedriskajā transportā nu jau apaļus divus gadus)


penny_lane @ 15:31: ieraudzīju galīgi apsnigušu Irbīti, vilku ārā telefonu, lai nobildētu visu to sniega bārdu un sniega visu, bet pa priekšu ejošā sieviete izvilka telefonu sekundes ātrāk, uzsmaidīju viņai un teicu, ka es tieši arī taisījos bildēt, lai viņai glīši, bridu tālāk, priekšā paslīdēja un nokrita cita sieviete "nu, brīnišķīgi" viņa sarkastiski nolamājās, kamēr mulsi stāvēju, raudzīdama, vai viņai viss labi. viss bija labi, tik vien kā izkratīja sniegu no somas, un tālāk šļūkāja piesardzīgi, apzinoties, ka zoles neklausa, un es viņai iedrošinoši uzsmaidīju, kamēr viņa kaut ko teica par "peldēšanu", jā, sniegs svešiniekus satuvina, patērzēt uz ielas, un brist kupenas tālāk, nodomāju, un tad m. atsūtīja ziņu, ka esot sarkanais brīdinājums vai kas, lai cilvēki nepametot mājas, un tas salikās tik smieklīgi.

covidu mēs pārdzīvojām, bet, lūk, atnāca sniegs.


atcerējos Paula grāmatu par sniegu.

honeybee @ 08:18: "Kādudien es rītā pirms konferences nepamodīšos ar galvā skanošu frāzi 'it might bet tempting to conclude that ... but indeed it is not consistent with the far more complex and paradoxical reality', frāzi, kas liek pārstrādāt visas referāta beigas", viņa teica

Pagaidām viņa samierinājās ar faktu, ka tās referāta beigas tiks pamatotas pēdējā slaidā, kas pēdējā brīdī tiks iemests ar klusu "man jācitē Timotij Morton, fakin sēņurīma, šito tak nevar citēt, āāā, labi, šis liksies saprotams, ja es nemēģināšu skaidrot, kas ir 'pasaule' un 'estētisks', kas nav tas, ko viņi domā"

T.i., prezentācija laikam nav jālabo, puse referāta gan

2. Decembris 2021

virginia_rabbit @ 21:38: simo, sēdi! citādi es lietošu rupjos vārdiņus!
(nē, konsekvence nav rupjais vārdiņš)

az @ 17:55: to delight in conquest is to delight in slaughter
šodien priecīgākais brīdis bija ūdenī, cērtot ledu, šļakatas sitās sejā un nekas cits nesāpēja, un pēc tam vispār nebija auksti, vingroju jau silta. bet pēc pāris stundu sniega tīrīšanas ķermenis kā salauzīts. nīkulība, protams. balts sniegs un sarkanas zemenes. un mača.

barbala @ 17:44: svarīgas lietas atgadās
Mana mīļākā un vienlaikus garākā latviešu tautasdziesma nu ir izdota pilnā godībā:
https://open.spotify.com/album/50wMxMhlXwBDrEYvKKvusE?si=pLuIYAv6StWKffGJSleFkw

klusais_okeans @ 11:36: par 2021 sliktāks bija tikai 2014, bet toreiz viss bija tik ļoti sliktāk, ka svēru glītus četrdesmit cik tur kilogramus, kas manās acīs izlīdzina bilanci vismaz līdz neizšķirtam

1. Decembris 2021

honeybee @ 22:26: OK cilvēki realitātē man patīk labāk nekā cilvēki internetā #uzzinu_pēdējais

Dzert un pīpēt arī ir zašibisj

virginia_rabbit @ 13:29: ā un šī ir mūsu "eglīte":


Tags:
virginia_rabbit @ 11:35: tikko mājas dzīvokļu kopējā čatā: "vai nu kādam ļoti nepatīk adventes vainagi vai arī mums ir uzradies vainagu zaglis"

Tags:
virginia_rabbit @ 08:37: ok, skandalozā kundalīni guru Yogi Bhajan dibinātā tējas uzņēmuma adventes kalendārs ar Sikhu salavecīti tomēr ir pārāk labs, lai no tā atteiktos.
(piestāv čakru svecēm)

Tags:
teja @ 00:25: 2+ nedēlas pēc Covid
Šodien pirmo dienu jūtos gandrīz ok nevis kā 100 gabalos saplīsuši spogulji

30. Novembris 2021

maya @ 14:07: Krilovs pirms dažām dienām bija ielicis saites uz četriem Marietas Čudakovas stāstījumiem par Bulgakovu. Saistībā ar viņas nāvi. Atceros, ka jau pirms kāda gada vai diviem biju gribējusi tos video noskatīties, bet nu steigas, drūzmas un visādu bezgalīgi svarīgu iemeslu dēļ toreiz brīvu vaļu neatradu. Bet tagad gulēju ar balstvakcīnas blaknēm un nekur man nebija jāskrien, tāpēc noskatījos vienā elpas vilcienā. Pēc tam, protams, bija jāpārlasa "Meistars un Margarita", kas grāmatplauktā neskarts bija stāvējis gadus divdesmit. Un pēkšņi man atklājās romāna vēsturiski baisais slānis vienlaicīgi ar nemazāk traģiski autobiogrāfisko. Bulgakova aicinājums "Man līdzi, lasītāj!" ar dzelžainu tvērienu mani izveda pa visām Padomju terora šausmām, liekot apzināties, cik tuvu, cik tepat līdzās tas vēl ir. Ne tikai pagātnes, bet arī tagadnes laikā.
Šodien, stāvot uz piesnigušās Egļu ielas, dzirdēju, kā pret kapuci sitas sīkas sniega pārslas, acu priekšā mirguļoja spoži punktiņi, pasaulei man apkārt mainījās fokuss, tās materialitāte nebija nekas vairāk par trīsdimensionālu ilustrāciju grāmatu, bet pelēkās debesis uzvēlās man virsū ar visām Bulgakova bailēm, skumjām, bezcerību un niknumu.

Biju aizmirsusi, ka galvenais netikums ir gļēvulība.

wowow @ 01:02: omorons

Tags:

29. Novembris 2021

rasbainieks @ 23:18:
bet ja par neganti skaisto dzīvē
vakar man bij tas prieks un gods ieiet ieejā
http://klab.lv/users/inese_tk/1212420.html
tas bija ļ. skaisti, un visa diena bija ļ. skaista
savaņģoju vladiņu līdzā par kompanjonu, rīta agrumā izcēlu vēl pālī no gultas un iekrāmēju mašīnā, jo es tagad esmu cilvēks, kurš tā dara, un devāmies spožā pirmajā ziemas dienā manā pirmajā roadtripā
mežā bridām pa cilvēku un zvēru takām, man pa brīžam izdevās labi saslēgties ar mežu, un ļoti novērtēju iešanu ar takuzini, jo tad tiešām var pievērsties meditatīvam flowam un nav jādarbina domāšana par tādām praktiskām lietām kā orientēšanās un tā
kā pirmie dabūjām izmēģināt guļamtīklu siltinājumus, bija brīnišķi, pie kam es savā šamanisko bungu tripā aizgāju (vai nonācu) (vai aizgāju) principā gozēties gaismā, un tas deva lielu siltumu arī no tās puses, reāli gulēju nulle grādos sniegotā mežā un jutos kā tropos
pēc tam mūs garšīgi pabaroja un padzirdīja ar čagas tēju, un puse no kompānijas arī ieleca nopeldēties
un tad es vedu vladiņu uz pirti rīgā, tādas man šoseju ugunskristības
sirdīgi, sirdīgi iesaku, un cik vareni, ka cilvēki tādas lietas dara <3


meness_berns @ 20:20: ---
Patika. Iesaku.

https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/parole-emils-pa-pedam-kestnera-gramatas-varoniem-sodienas-berline.d?id=53803585

rasbainieks @ 19:42:
vasarā man gadījās būt vienā pasākumā, kur citstarp ar lekciju uzstājās kāds infektologs (ne zināmais superzvaigzne)
un viena no lietām, kas man aizķērās no viņa stāstītā, bija šāda:
vīrusa bīstamība hostam ir burtiski kā ieroči, un ja viņš ir apkrāvies ar piščikiem, tad ir smags un nevar efektīvi pārvietoties
lai efektīvi pārvietotos, piščiki pa vienam vien ir jāmet nost – jo ātrāk jož, jo mazāk piščiku var stiept līdzi
un tā kā vīrusa interesēs ir izdzīvot, viņam labāk noder ātrāk jozt un mazāk piščiku, jo tā var tikt pie jauniem hostiem un turpināt dzimtu (lol), nevis ar visu dzimtu aiziet smilšu kalniņā kopā ar nodzīto hostu
viņa piemērs gan bija ebolas un kovida salīdzinājums, bet būtība paliek tā pati – jo vīruss ir lipīgāks, jo mazāk piščiku viņš var staipīt līdzi, lūk, ebola ir pizģec nāvējoša, tb daudz smagu piščiku, bet sūdīgi līpoša (viss ir relatīvs, protams), jo daudz smagu piščiku
bet tā normāls vīrusa attīstības ceļš ir mest nost piščikus pārvietošanās efektivitātes vārdā
šāda informācija bagāžā mazliet mierina, sekojot šitamte grieķu alfabētam


az @ 15:44: šodien divreiz nācās tīrīt pagalmu, takas un ceļu, kad pabeidzām pirmoreiz, sākums jau bija kupenās, skaidrs, ka vienlaikus radās aizdomas, ka, kamēr viens tīra, otrs visu slauka atpakaļ. bet sniegs nerimst, laikam aizputinās mūs līdz jumtiem un pavasarim.

Powered by Sviesta Ciba