Bet varbūt tas atnāks pavisam savādāk - lēni un lienoši, dienu pa dienai, stundu pa stundai, kamēr vienu dienu viss pēkšņi būs beidzies.
Varbūt tas jau atnācis, mēs tikai vēl to neesam sapratuši.
Un tie - man pietrūkst teātris, man pietrūkst ceļošana, man pietrūkst mans mīļais bulciņveikals - tas ir tik bērnišķīgi. Namiņš varbūt grūst, bet tu lien zem gultas un meklē savu rotaļu vilciņu vai rozā zeķīti ar sirsniņām.