no kur man piesienies. pirmās rindiņas ir mans novērojums. vot es tev samālēšu acīs nez ko, tu vismaz daļu no tā pieņem zemapziņā, pats kautko piedomā klāt, un radi manu tēlu, kurš realitātē ir pavisam atšķirīgs. dzīvē ieraugi un tev ir pārsteigums. tad jau drīzāk es visus iztēlojos kā superglītos pasaku varoņus. un šajā sakarā, lai ar mani nebūtu līdzīgi jāaplaužās, pas sevi ierakstīju sekojošo: Labprāt par sevi nerunātu vispār. Bet lai tiem, kas mani satiks no neta nebūtu lieku pārsteigumu, minēšu, ka esmu nejēdzīgi garš [195+] un tievs. Man ir īsi dredi. Daudz smaidu, bet esmu gruzīgs, ar straujām emocionālām pārmaiņām. Cienu apkārtējos, lai gan pārējie to nereti neuztver. Man ir ļauns un sarkastisks humors. Pats sevi uzskatu par lūzeri. Izskatos jaunāks par saviem gadiem un garā arī esmu.
Es nesaprotu teikumu par virtuālā tēla veidošanu. Man nav svarīgi, ka pārējie domā ka esmu šāds vai tāds. Man ir svarīgi tikai man tuvie cilvēku veidokļi.
Un par mīlētas sievietes aiziešanu- vienreiz jau sakopos. 3 mēnešu laikā gan.