Un tad uzradās Viņa. Skaista, balta, ar lieliski dizainētu journalu. Viņas jūzerpiki bija skaiti un neviltoti, bet redzams, ka viņai daudzi pakalpoja. Skaistuma dēļ.
Tekstiem cauri spiedās snobiskums un deguns debesīs. Un pēc pāris entrijiem man bija likās, ka ir daudzmaz skaidrs.
Viņas džournalā nepierasti saldi un atzinīgi komentējās pat journal vetrāni. Viņa reti, kad atbildēja, kas lika domāt, ka persona ir diezgan sekla. Jā, sekla ir īstais vārds.
Es viņu pamanīju uzreiz, bet netveramības dēļ ienīdu. Uzreiz un ļoti. Un viņa maita, rakstīja daudz, pisinot savu ģīmi kataloga slejās. Un kā reiz nebija neviena cita normālā jūzera, uz ko pievērst uzmanību.

Dzīve = psihodēlija.
* citur nav kur iet, dodos uz http://www.rotten.com