Briesmīgi gribās uzrakstīt kautko apokaliptiski gudru un citu līdzjūtību raisinošu, bet nav nekā. Nekādas kataklizmas uz traģēdijas nespēju izdomāt.
Principā, tagad, kad satieku savus paziņas, kuri arī izgājuši pabūt siltajā ārā, nevaru definēt, kā man iet. "Nu tā, tā, nekā.." Tā arī ir - nekā man neiet. Tāpat kā mans jaunais gads - bija ne-kāds.