Garastāvoklis:	touched
Mūzika:	klusums

Šodien ir 5diena, nu jau 6diena. Var manīt, ka lielākā daļa cilvēku ir pazuduši. Man pirmoreiz sajūta,ka esmu ārā no tās mūžīgās izklaides un trokšņa, ne jau tā, ka es lielāko daļu laika nesēdētu mājās, bet šodien ir savādāk. Es sakārtoju istabu (vismaz daļēji), apkārt klusums , laba grāmata (biju piemirsusi to, cik man ļoti patīk lasīt), gandrīz visa diena bez datora un bez kādām bezjēdzīgām domām :]. Guļot gultā lasīju to grāmatu un nobijos, jo kaķis pie loga sāka skrāpēties. šī diena būtu vēl labāka bez dažām lietām, bet tas mani netraucē ...tik ļoti. Sapratu, ka mani kaitina, ka cilvēki raud, bet ne jau tā, bet TĀ NOŽĒLOJAMI, kad tu vairs nejūti žēlumu vai vēlmi atbalstīt, bet riebumu, kas liek no dusmām gandrīz vai eksplodēt! Grrr.