Šodien salīdzināju sevi ar trauku sūkli un tad es sapratu cik egoistiski es jūtos, runājot ar terapeiti par es, es, es un sev, sev, sev.
Mūžīgā eksistenciālā krīze.
Tā nekad nebeigsies. Vienmēr prātā paliks.
Bet ir vērtīgi uzzināt, prāta vingrinājumus, līdzīgi kā atrast jaunu vingrinājumu sportojot.
Jāpraktizē vēl, nedēļu pamēģināju, iepatikās, pagaidām vēl neapnicis.
Mans vingrinājums ir saistīts ar lēmuma pieņemšanas grūtībām.
Piespiest sevi tomēr izvēlēties 51 pret 49 procentiem.
Katru dienu atskaitos sev par dzīvošanas palikšanu īru zemē vai mājās.
Šobrīd 51 % IRL un 49% LV
Bet man domas mainās, ik pa stundām, tāpēc nēsāšu mazu blociņu līdzi. Gribu redzēt cik mēneša laikā katra valsts savāks punktus
tā tīri zinātniskam researcham

Par citām lietām runājot, arvien vairāk atveru acis uz to, kas ir tas vēstījums, ko es vēlos dod šai dzīvei
Es turpinu rakstīt kladēs vairāk nekā šeit.
Drīz jāpērk jauna klade. būs tūlīt pilna viena.
lūdzu, kad es nomiršu, glabājiet manas klades. Gribu nodot kādam, tikpat spirituālam cilvēkam kā es, piemēram, mazmazbērniem, ja tādi man būs, vai krustmeitai.
Varbūt nākotnei uz manām domu esejām būs vienalga, varbūt tā būs sentimentāla vērtība.
Man vienmēŗ vecu cilvēķu, raksti un vēstules likušies maģiski.

Lai cik krāsainas domas un mana pasaule man nebūtu, esmu nedaudz nogurusi no runāšanas un domāšanas par sevi.
Pat pie sevis nokaunējos šodien. Cik var. Atgriešanās pie draugiem jūlijā un mīļās tēvzemes apciemošana būs ļoti svētīga lieta.
Man to vajag. Jā,atkal savtīgi runāju, bāc, nu kas ir.
Gribās par kādu rūpēties, samīļot, būt svarīgai kādam. Gribās sajust, to, ka es kādam arī kaut ko nozīmēju šajā dzīvē.
A to tāda plika eksistēšana vien sanāk.
Hah, pat 2 asaras tikko nobira
3 un 4 arī
Jā, es vienkārši gribētu dzirdēt vārdus no kāda cilvēka, ka esmu mainījusi viņu dzīvi uz labo pusi, vai kaut kādā veidā pozitīvi ietekmējusi,
jo es esmu tik daudz cilvēkusi savā dzīvē satikusi un iepazinusi, un es tik daudziem arī esmu atklāti teikusi, ka tu man iemācīji to un to
izmainīji man skatu uz to un paldies tev par to.
bet kādēļ man atmiņā nav palicis, ka kāds man būtu kādreiz pateicis paldies? vai tiešām es nevienam neko neesmu devusi šajā pasaulē?
vai kāds man var atgādināt, ka no manis ir jēga?
šķiet, ka dzīvojot savā vientulības burbulī un sūklī, esmu to visu aizmirsusi.
This is all fucked up.
We all are fucked up.
I am fucked up.