Es noteikti vienmēr atcerēšos zaļos īkšķīšus strādājot Bāze. Un gaumes sajūtu. Un spēju savākties, lai arī cik liels dzerstiņš pirms tam bijis. Tev ir bijis viegli turēt vārdu, kad runa ir par darbu, grūti - kad ir jādod vārds sev pašai.

Tādā ziņā, padomā, Tu pati teici, Tu strādāji jau no agras pusaudzības, ātri saprati, kā pieaugušo pasaule darbojas - punktualitāte, laipnība, profesionālisms. Uz tā fona varbūt Tev iekšējais bērns tika pamests novārtā, taču šajā realitātē pagaidām spēja un prasme pelnīt naudu arī ir ļoti daudz kā vērta. Un Tu to proti.

Atceries, ka tev dzīve, kopš esi Īrijā, izmainījās par 100 grādiem. Visas labās īpašības - radošums, prieks par dzīvi, prieks par draugiem/ģimeni, Tevī izgaismojās. Rīgā - daudz eskeipisma, bēgšanas no sevis.

paskatīties saviem dēmoniem acīs var būt sāpīgi, taču Tu esi stiprāka par tiem. Gaisma vienmēr uzvar, jo dēmoni tāpat barojas no mazvērtības, bailēm, skumjām. Kad to visu likvidē, viņiem paliek bīstami, viņi mūk prom.

Paldies, ka esi. Tu manā dzīvē spēlēji milzīgu lomu - aizgāju uz randiņu ar sievu, kad rokās man bija mūsu kopīgi izvēlēti ziedi. Tā kā tobrīd ziedi bija tava dzīve, tad vistiešākajā veidā esi palīdzējusi man tikt pie sievas kādā nozīmē.

Lūdzu, turpini būt autentiska. Tu vari.

(ps. Ja par personisku, vari šo komentu pēc izlasīšanas izdzēst)