nezinu, kas man uznācis, bet man laikam pēc katras sesijas ir jāuzraksta kaut kas.
šodienas highlights bija, ka es viņai teicu kādēļ tu man liec raudāt katru reizi un viņas atbilde bija, bet tas ir mans darbs likt raudāt ( un smieties)
un es sāku smieties.
kā man paveicas ar psihoterapeiti, kurai ir kaķis mājās!
Tik forši! Nezinu,kā man paveicās izveidot labu kontaktu, es tiešām nezinu.
Varbūt viņa ir lieliska savā darbā un mana spēja komunicēt ar ikvienu cilvēku ir tikai pluss.
Lasīju viņai savu dzeju, stāstīju par saviem dīvainajiem sapņiem pilnmēness iespaidā,
iepazīstināju viņu ar terminu quarter-life crisis un citām lietām, kas bija aktuālas šonedēļ.
Es apzinos, ka es maksāju par to, lai justos labi un es tiešām jūtos.
Man liels prieks ir dzirdēt no terapeites komplimentus un to, ka viņa saka, ka man ir reāls talants rakstīšanā.
Tas iedvesmo. Viņa saka, kad tu raksti tu jūties mierīga un pārliecināta par sevi, nekas tev netraucē un tur slēpjas tavs true self.
Tava būtības sakne. Es gan teicu, ka ne vienmēr jūtos pārliecināta par sevi, kad rakstu, bet mierīga noteikti.
Katrā ziņā, mans fun ir tajā, ka katru reizi viņa redz kaut ko jaunu un ir pārsteigta, par to, ko redz :D
idk why, bet man tas pacilā noskaņojumu.
Anyway, terapija tiešām palīdz man, pat ja tā ir vienkārši runāšana par un ap lietām.
Jauki.