bezmiegs
Miegs lidinās ap istabu, bet nenolaižas uz plakstiem. Uz deguna bezmiegs sēž, redzokļos urbjas – zem tik cieša skatiena nav iespējams aizmigt. Nakts pārāk gaiša, pārāks skanīga, zvanīga, tvanīga, pārāk..... Viss vispārākajā pakāpē, viss gāžas pāri malām, visa mazliet par daudz, lai varētu iemigt. Ja nu vienīgi uz laktām vistas! Bet varbūt arī vistām šonakt neaizkrīt bāli vaskainie plaksti – ko gan mēs zinām par vistu sapņiem un vistu bezmiegu? No krunkainajiem kakliem mēs viņām atdalām galvas – un, lūdzu, nav problēmas.....
Viņpus Daugavai vilcieni sliedes slīpē, riteņus dārdina, un atstarpēs starp divu vilcienu dunu baritonā dzied lakstīgalas.