nezina
bāc es vairs nevaru šito paciets.man vnk tracina šī sajūta,tas ir tik drausmīgi un pretīgi.manī iekšā jaucās labs garīgais superīgs feelings ar nomācošu,pārmetumu,neziņas,riebeklības sajūtu.UN TAS IR TIK ĻOTI DRAUSMĪGI!
esmu tik pilna emociju gan labu,gan sliktu ka vnk nezinu kur lai to liek.skolā vienā stundā esmu kā no ķēdes norāvusies,bet otrā sēžu skatos uz visiem,un tad no viņiem ir texti ka paliek bail no mana skatiena,ka es esmu parāk dīvaina un utt.bet ko lai dara ka es nezinu.......šķiet nezinu nekā
man nav dvēseles cilvēka,ar kuru varētu runāt pilnīgi par jebko.to ES saucu par dvēseles cilvēku.un viņš tevi saprastu,pateiktu tev k-ko tādu kas tev palīdzētu un tu justos labāk.....nav tāda,bet cik ļoti vajadzētu...
es jūtos tik priecīgi nomākta...........debīls garīgā raxturojums bet taa vnk ir.........skolā es tik muldos un visiem nāk smeikli,līdz es apjēdzu ka nezinu ko runāju,ka textu nav tie tikai tiek teikti,un tad atskan - tu esi dīvaina
ak dies pat taagd,atkal ir tā ka es neko nesaprotu,vai tagad ir labi te tā raxtīt un kas kaaaaa..........es nevar,ir problēmas ar kurām nevaru tikt galā,jo vnk nav laika domāt,nav nekaaaa.............
tik pretīgi, tik drausmīgi.
ziniet ko?es nēsāju masku.smaida masku.es smaidu.bet aiz maskas nav nekā,jo man nav tādas maskas,vnk es smaidu....tikai smaids k-kaa nesmaida.........