apvārsnis.
* es nevarētu dzītvo viena. ja nu vienīgi pēc šobrīd esošās garlaicības, vientulības sajūtas, neseko pieradums, kad vairs nemani, ka dzīvo viens. bet tādu sajūtu nemaz negribu. man patīk, kad apkārt čum un mudž vai vismaz kāds viens, kaut kur blakus istabā rosās. Protams, ir reizes, kad pamatīgi apnīk, bet man pietiek ar pāris dienu/nedēļu attelpu, padzīvojot vienai...lai saprastu, ka ilgi es tā nergibu.
*iecirst durvīs pirkstu ir ļoti sāpīgi, nudien. Itsevišķi, ja ir dzlezs durvis. Un lielais pārsteigums man bija pašai par sevi, kad pēc pirksta apārstēšanas, uznāca reibonis un nebija tālu līdz ģībonim. Parasti asinis mani tā neietekmē.aaa..un tagad man ir zaļš pirksts :D p.s. asiņošanu ļot ātri aptur jods.
* ja neraud tad, kad vajadzētu...tad sanāk raudāt tad, kad vajadzētu vismazāk...jo tas "trauks" pildās un kaut kad iet arī pāri malām.a žēl.
* mani laikam ēd nost darbs. Neskatoties uz to, ka te ir jauki!
* lai arī cik haotiska es nebūtu, esmu pārliecinājusies, ka apkārt man tomēr vajag kārtību. drīz tāda būs. darbi beigušies, atliks vien visu sakārtot pa smuko.
* gaidu darba dienas beigas - ļoti.