beidziet mani apbižot!
Šodienai tiek izteikts bublisks fui! Nedrīkst pret mani būt tik riebīgi! Jo tagad mans labais garastāvokllis karājas uz pavisam maza diedziņa, tā, ka pavisam drīz var noplīst. Bet es neļaušu, jo negribu. Šodiena vienkārši fui. Protams, liels un neviltots nopelns ir skolai, kas sēž jau tā aknās, ka tās (aknas) drīz plīsīs.
Vēl esmu pat apmulsusi no sava slinkuma. Nekas jauns jau tas nav, ka man ir slinkums, bet šādās reizēs, kad esmu apņēmības pilna,slinkums mani parasti pamet. Bet šoreiz nē! Tas tikai ņem un mani gremdē tālāk. Ak, cik ļoti es šobrīd gribētu atļauties gulēt gultā, skatīties daudz, daudz filmas un ēst, ēst , ēst viss kaut ko.Tā šobrīd būtu vispatīkamāka bezfilma.
Un, kad man ir šitā, kā tagad, tas ir nekā, tad es arī ēdu - dažādas draņķības, ko labāk būtu neēst. Kā piemēru varu minēt čipsus, treknās, treknās dāņu vafeles ar vēl jo treknāku karameļu mērci, kā arī vēl šokolādes končas, un vēl visādas neveselīgas draņķības. Kā jau sen esmu secinājusi, man ir ēšanas atkarība, kas izpaužas, ka pie diskomforta sajūtas visu laiku gribas kaut ko pagrauzt, ieēst, uzēst.
Bet būtībā šis mans stāvoklis man ir neizprotams un neizskaidrojams. PAr laimi vēl esmu pie pilna saprāta un apzinos, ka nedrīkstu padoties tik kārdinošai vaļsirdībai. Jāpaceļ tikai snīpis gaisā un uz priekšu! Gan jau kaut kā!