Tad nu mazliet sīkāk par nometni.
Sākumā piebraucām pie k-kāda kempinga,visu izkrāmējām un mēs dalībnieki domājām,ka te arī paliksim.Bet nekā!Mantas un cilvēkus sadalīja uz pusēm un viena daļa devās uz vienu salu,bet otra uz citu salu.Un tad mums tik izstāstīti jaunai plāns.Tipa uz viena salas ir militāristi (uz tās salaas biju arī es), bet uz otras ceļotāji.Tad mums vajadzēja domāt savu kurltūru,paražas,eliģiju un utt.Ā un vēl kā militāristi mēs visi gulējām vienā lielāarmijnieku teltī.Visas ēdienreizes bija ar ugunskura piegaršu,kas beigās vairs nelikās tik pretīga.Tad vēl braucām pie viņiem tirgoties ar pārtku,pēc arī zagt pielūgsnes objektu.Tā visa jēga bija,ka tuvojas pasaules gals.dažiem tika doti slepenie uzdevumi,kas bija cits caur citu saistīti un lkad to visu izdarīja mēs tikām BEIDZOT prom no tām debīlajām salām uz normālu kempinga vietu.Sākumā man jau likās,ka mēs uz tās salas būsim visas 10 dienas.Iespējams arī tāpēc man bija slikts garastāvoklis un nepatika tur.
Nu un kempinga vietā jau bija ok.Sacēlām teltis un dzīvojāmies.Beidzot varēja tikt arī dušā,kad vien vēlies un paēst normāli taisītu ēdienu!Katru dienu notika kāda interesanta spēle,filmas skatīšanās chill out'ā, viskautkā apgleznošana un utt.kopumā tagad pēc tā visa man patika nometne.Bet nometnes laikā vienīgais,ko vien gribēju bija tikt prom no turienes.Tagad man tas liekas muļķīgi.Pati atkal sev visu bojāju,No savām kļudām jāmācās!Njā..vienīgais bija needaudz pagrūti iedzīvoties ar pārējiem,jo viņi visi jau sen bija savā starpā pazīstami un viņi ir arī ir tādi,kuri jauniņos tā vnk savā kompānijā neielaiž.Bet nu iznākums ir vairāk vai mazāk izdevies!
Un tagad esmu laimīga mājās un pēc iespējas ātrāk gribu satikt draugus un citas paziņas.Gribas iziet cilvēkos un sākt dzīvoties pa Rīgu,jo pēc tā visa esmu noilgojusies,