mana lielā atziņa
Īstenība tas tuss daudzko man deva,tīri tā priekš sevis.jo nu ieraudzīju dažus cilēkus citā gaismā,un tā vismaz vēl lebāk iepazinu cilvēkus.kā arī tas,ka šo to pārdomājot šo to sapratu.kas un kā tā īsti tai manā dzīvīte notiekas.galviņā tā apmēram saliku visu smuki pa plauktiņiem.man vnk vakar bija ļoti gara un interesanta saruna ar savām smadzeņu rievām,laikam arī tāpēc tas garīgais nebija izcili labs.ak jā arī tas,nu stulbi jau ir un gan jau pate vainīga esmu,bet nu k-kā daudzkas kaitināja un lika nervu stīgām būt bik uzvilktām.nepatīkami :/ bet šīs visas pārdomas beigās priekš manis pašas izvēršas ļoti pozitīvi,vismaz zinu ko domāt :]
šodein mājās esmu atstumtā.māsa ar mammu ļoti labi saprotās un tas nozīmē,ka ar mani ir jārunā nejaukā tonī,un ja pasaku k-ko bik neriktīgaku jāsāk meklēt kašķis par to ka es esmu tik nejauka.bet nu viņai nesaanāk,jo man vnk ir uzlikt uz to visu un negribu es strīdēties,šodien vairs neesmu bargā kundze :DD
ak tu 'dieninjās...pl.jau 19:42 bet ārā ir tik sasodīti gaišs.njaa jauki,nebūs vismaz vairs vakaros uz mājām pa tumsu jānāk :] ai laikam jau viss...