Jā man arī:))) Bet nevar. Pavisam. (tb nav laika). Tikai sestdienās, tikai vakaros, i to kāda jēga, ja naudas nav un līdz ziemassvētkem nebūs (nu labi, naudu vienmēr var atrast).
Un patiesībā nezinu pat vai gribās, ir tik daudz kas iekrājies, tyik daudz kas jāpaspēj, ka nezinu vai pat spētu atslēgties un to izbaudīt bez sirtsapziņas pārmetumiem, ka laiku varētu izmantot lietderīgāk.
Un nezinu vai vispār kaut ko gribas...
Un vēl, es nezinu ko daru. Pavisam. Točna. (Nu vispār tas turpinās jav gadus desmit), bet šobrīd to kaut kā skaudri izjūtu. Tas biedē. Baigi. Man ir panika. Bet tāda klusā, neredzamā.
Nu tā pasūdzējos...
Gribas prom...