neciešami, kad šitā notiek. man vienmēr bijis daudz vieglāk pieņemt tuva cilvēka nāvi, nekā šādu pusmiršanas stadiju. neizturami skatīties uz cilvēku vai dzīvnieku, kursh principā jau ir nolemts nosprāgšanai. ikvienam tuvam organismam ir jāpazūd klusi un nemanāmi no dzīves, bez visādām bērēm un biedējošajām reanimācijas palātām. bet varbūt mani vienkārši biedē citu cilvēku nāve...