tagad man ir sajuuta,ka man kaut ko nepasaka. nav jau briinums,jo ari es daudz ko neesmu pasacijuusi(tik taapeec,ka negribas izjaukt veertiigas lietas). ir taada sajuuta,ka kaut kaa ir par daudz.
sastopu visaadus neiepaziitus intresantus cilveekus,klusas sarunas. secinu,ka esmu palikusi veel klusaaka. negribas runaat,gribas buut vnkraashi blakus.
itkaa gribu un dari to,ko gribu. man veel par to japadomaa,lai es zinatu,ko es par to domaaju.
shii briizha vieniigais meerkjis ir peec iespeejas aatraak tikt majaas(uz Dobeli) un aiziet pie aarsta,lai beidzot uzzinaatu,kas ar mani notiek,jo man ir aizdoma,ka tas nav vieniigi no retas eeshanas un slikta uztura vai paarmeerigas pipeshanas,nu vienalga.
gaidu vakaru.
jutos neerti, tagad par laimi esmu viena.
laikam jaapstaajas,lai vareetu saakt no jauna.