neko nesaprotu no gjeerbshanaas un saviem matiem.
matus mazgaaju biezhi,zhaaveeju feenoju. bik peec mazgaashanas nogaidu,lai shamie pazhaaveejas,tad iesmeereeju kaut kaadas putas mitrajos matos un feenoju. ja man shitas viss nebutu jaadara,vareetu paguleet ilgaak,man piemeeram buutu ljoti jasanjemas, lai matus mazgaatu taadaa garumaa. es arii no riitiem needu, lai laiks vairaak ietaupiitos. ar matiem ir sarezhjiiti,kapeec es tikai uz paaris dienaam savaa muuzhaa varu izskatiities kaut cik peec cilveeka. vienreiz viena meitene man teica, ka tad,kad es izlaizhu matus, tad izskatos peec meitas, kas tikko no mezha iznaakusi. tas bija pirms friziera apmekleejuma. tagad man kaaku laiku ir kaut kaads pakaapeniskais griezums. japiebilst, ka man dabiskaa kraasa maniem matiem ir tik peeleeka kaa zhurkai. piekraasoju bruunus,bet kraasas man turas ljoti slikti, teica, ka to vajadzeetu dariit biezhaak.
bet man labaak gribas ilgaak paguleet.
dreebes es ari negribu pirkt tajos visos centros. tas man nesagaadaa prieku.
protams,gribu labaaku miegu.
un veel laikam, lai nelobas aada.
kad izkaapju no vannas, uzvelku zilu frotee halaatu, man liekas, ka nav iipashi svariigi pirmstam slauciities ar dvieli, ja ir taads halaats, dvieli var izmantot kaa matu susinaataaju. lai veidojas tas lielais turbaans uz galvas. tad taa zhaaveeshana un feenoshana visbeidzot. nu baigi ilgi.
ainulabi.
saprotu,ka shis te uzrakstiities nav nekas ljoti lasaams.
bet tas viss tikai taapeec,ka gribas guleet labaak, bet negribas noguleet.