maajaas,kad vannojos,parasti atstaaju vannas durvis valjaa,nez,baigi patiikami,ka pa durvu spraugu var dzirdeet muuziku,kas skan no manas istabas. un,ja vannaistabas durvis ir valjaa,tad,protams,driikst nodot sveicienus garaamejot,paseedeet pie vannas malas,atnest man cigaretes un laiski uzpiipeet,iekaapt pie manis blakus vannaa.
vispaar jau manaa vannas telpaa ir elles karstums,diezgan gruuti izturams,ja durvis ir ciet,bet veljoprojaam,kad pagriezhu muuziku,lai to var dzirdeet arii vannaa un atveru visas durvis plashaak (tas notiek reti,riebj,ka cilveeks vai cilveeki,kas dziivo tai pashaa dzivoklii,kura es,nemaak aiz sevis elementaari aizveery durvis,kur nu veel istajaa momentaa aizveert tieshi manas istabas durvis un veel jo paarsteidzoshaak savas plashaas mutes),skjiet,ka neesmu viena un teju teju atgrieziisies...veeljoprjaam nejuutos isti viena.

aj,laaabi,skrieshu mazgaties,nav drosmes iziet uz ielas,auksti tur,nevar tachu braukt pie mammas taads pusnetiirs un izpuuris.

tik sen taa nebiju vnk paseedeejusi uz vietas,nekur neejot,nekur vispaar nesteidzoties.