Un atkal sāpe
Atkal par to pašu. Bet, ko lai dara, nav nekā mūžīga un pastāvīga, izņemot sāpes. Sāpes ir manas māsas.
Es gribētu pasmieties par sevi, bet asaras birst. Nezinu, kad tas vienreiz beigsies!
Vispār es esmu gudra, varu izdomāt visādas viltības, kā piečakarēt savu raudulīgo dvēselīti. Piemēram, pirms svarīgiem notikumiem ļauju sev uzcelt sapņu pilis, lai izskatītos pārliecinoša. Bet tad pienāk brīdis, kad groži izsprūk no rokām un sapņi aiztek ar asarām.
Puika teica, ka mājai burbuļi. Tiešām, ja skatās caur ugunskura dūmiem uz māju, tā met burbuļus. Realitāte ir tik nereāla.